Tomēr jau tagad skaidrs, ka panākt taisnīgu sodu piespriešanu visiem vainīgajiem būs gandrīz neiespējami. Eksperti ir pārliecināti – iespējas viņus saukt pie atbildības būs atkarīgas no tā, ar kādu iznākumu beigsies karš.
Ukrainas likumsargi dienu pēc dienas turpina krāt pierādījumus par Krievijas armijas zvērībām. Mežā pie bēdīgi slavenās Bučas, netālu no Kijevas šonedēļ atrastas vēl septiņu civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas, kas arī vēsta par iespējamiem pastrādātiem kara noziegumiem.
"Šāvieni ceļos liecina, ka šie cilvēki tika spīdzināti. Viņu rokas bija sasietas aiz muguras, un tas liecina, ka viņi turēti kā ķīlnieki ilgu laiku, lai izspiestu no viņiem informāciju," vēsta Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Ņebitovs.
Amatpersonas ziņo, ka kopumā Kijivas reģionā atrastas 1316 cilvēku mirstīgās atliekas. Viss tiek rūpīgi dokumentēts un izmeklētāji cer, ka, pateicoties viņu darbam, kādreiz tiks tiesāti par šiem noziegumiem vainīgie.
Taču tas, kas pašlaik iespējams Kijivas reģionā, nav iespējams teritorijās, kuras pašlaik okupējis Krievijas karaspēks. Par tur notiekošo var tikai nojaust, un ir pamats domāt, ka situācija Donbasā un valsts dienvidos varētu būt daudzkārt traģiskāka.
Pēdējās dienās to spilgti izgaismojusi žurnāliste Aleksandra Dalsbeka no Francijas, dokumentējot milzīgus masu kapus Mariupolē. Kapu kopas un krusti pārsvarā vien numurēti, neļaujot identificēt tur apbedītos. Turklāt pēc saņemtajām ziņām viņas dokumentētā vieta ir tikai viena no kopumā četrām nopostītās pilsētas apkārtnē.
🥀#French journalists visited a huge mass grave in #Mariupol
— NEXTA (@nexta_tv) June 10, 2022
Previously we had only seen satellite images of large civilian mass graves, and there are four of them in the city.
Most of the plaques were not signed, but simply numbered...
📹 Alexandra Dalsbaek pic.twitter.com/OzrlZJOSun
Mariupoles mērs Volodimirs Boičenko, kurš bijis spiests pamest pilsētu, uzsver, ka izdevies dokumentēt vairāk nekā 1200 Krievijas noziegumus viņa pārvaldītajā pilsētā. Pastāv bažas, ka tie nekad nevarēs pilnībā tikt izmeklēti, ja Ukrainas karaspēkam neizdosies pilsētu atbrīvot. Turklāt pilsētā dzīvojošajiem civiliedzīvotājiem joprojām draud jauna humānā katastrofa.
"Ir daudz brāļu kapu, jo viņi nogalinājuši daudz cilvēku. Netiek savākti atkritumi, nestrādā kanalizācijas sistēma. Gandrīz pilnībā nav pieejams dzeramais ūdens.
Tas viss var veicināt dažādas infekcijas. Ārsti ziņo, ka šovasar varam gaidīt vēl tikpat daudz mirušo no tām kā no šī nežēlīgā kara," brīdina Boičenko.
Sarīkojot prāvu par konkrētu noziegumu, Ukraina jau ir notiesājusi pirmo Krievijas karavīru. Viņam piespriests mūža ieslodzījums par civiliedzīvotāja nogalināšanu. Tomēr atsevišķu ierindnieku tiesāšana, kuri nonākuši gūstā, nav tas, uz ko cer Ukrainas prokuratūra.
Kā Starptautiskajai krimināltiesai Hāgā ziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova – kopumā Ukraina identificējusi vairāk nekā 600 augsta ranga aizdomās turētos par kara noziegumu izdarīšanu, sarakstā ietverot gan Krievijas militāros un politiskos līderus, gan, kā to traktēja ģenerālprokurore, "propagandas aģentus."
Savukārt, kā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, drīzumā Ukraina varētu publicēt speciālu "Spīdzinātāju grāmatu," kurā tiktu atklāta konkrētus kara noziegumus pastrādājušo identitāte.
"Šāda "Spīdzinātāju grāmata" ir pamats, lai sauktu pie atbildības ne tikai tiešos kara noziegumu pastrādātājus, bet arī viņu komandierus.
Tos, kas viņiem deva pavēles. Kuri ļāva notikt visam tam, ko esam pieredzējuši Ukrainā. Gan Bučā, gan Mariupolē, gan citās pilsētās, kuras viņi sasnieguši. Visi tiks tiesāti," sola Zelenskis.
Tomēr, neraugoties uz Ukrainas prezidenta pārliecību, eksperti norāda – Krievijas militāro panākumu gadījumā vainīgo tiesāšana būtu ļoti apgrūtināta.
Starptautiskajā krimināltiesā, kur tiek tiesāti indivīdi, pieņemto aresta orderu izpilde ir atkarīga no sadarbības ar valstu tiesībsargājošajām iestādēm, bet Krievija nav ne tiesas dalībvalsts, ne arī iepriekšējos gadījumos paudusi gatavību izdot tiesājamos.
Savukārt ANO paspārnē esošajā Starptautiskajā tiesā, kur Ukraina ierosinājusi lietu pret Krieviju, lēmumu pieņemšana ir atkarīga no ANO Drošības Padomes, kur Krievijai ir veto tiesības.
Šīs situācijas un jau dokumentēto kara noziegumu lielā skaita dēļ, kā secina ietekmīgais žurnāls "Foreign Policy", būtu nepieciešama pavisam jauna tribunāla izveide, kas nebūtu atkarīga no ANO Drošības padomes lēmuma. Tomēr arī šīs runas par kara noziedznieku tiesāšanu ir tikai teorētiskas, ja Krievija uzvarēs karā ar Ukrainu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
