Gaisa trauksmes iedarbojās ap plkst.6 pēc vietējā un Latvijas laika, un drīz pēc tam no Kijivas apgabala un galvaspilsētas sāka pienākt ziņas, ka dzirdami sprādzieni.
Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba apstiprināja, ka darbojas pretgaisa aizsardzība, un uzsvēra, ka šobrīd svarīgi atrasties patvertnēs un drošās vietās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka pretgaisa aizsardzība notriekusi vismaz 13 bezpilota lidaparātus. To atlūzas nodarīja bojājumus vairākām ēkām. Saskaņā ar vietējo amatpersonu teikto, uzbrukumi bija vērsti pret reģiona un galvaspilsētas kritisko infrastruktūru.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko ziņo, ka galvaspilsētas centra Ševčenko rajonā atskanējuši sprādzieni. Kijivas apgabala kara administrācija ziņo, ka, spriežot pēc sākotnējās informācijas, Ševčenko rajonā lidrobota atlūzas nodarījušas bojājumus divām administratīvajām ēkām.
Noticis arī uzbrukums Hersonai. Tur trieciens raidīts uz apgabala administrācijas ēku. Hersonas apgabala militārās administrācijas publicētajā video redzami bojājumi ēkā un ārpus tās. Otrdien Hersona apšaudīta 42 reizes, informē apgabala militārā administrācija. Triecieni raidīti arī uz koledžu, skolu un dzīvojamajām ēkām. Viens cilvēks gājis bojā.
Bahmutā turpinās smagas cīņas
Tikmēr austrumos, Bahmutā, joprojām turpinās smagas cīņas starp Ukrainas un Krievijas spēkiem. Lai gan Krievijas armija ir pavisam tuvu pilsētai, līdz pilsētas centram tai vēl tāls ceļš ejams, norādīja viens no Ukrainas karavīriem Jaroslavs Lisenko.
„Ienaidniekam ir daži panākumi Bahmutas austrumos. Bahmuta un blakus esošās mazās pilsētiņas, – tas būtībā ir kā viens sektors. Varbūt dažās ieliņās kaut kur notiek ielu kaujas, bet līdz pašai pilsētai, līdz pilsētas centram un atslēgas vietām Bahmutā vēl tālu. Karavīrus Krievija pieved laikam ar vilcieniem. Mēs jau smejamies par to. Tikai vienas dienas laikā mīnus 150–200 cilvēku Bahmutas virzienā, un no rīta atkal tie paši 150 ierodas un atkal uzbrūk,” stāstīja Lisenko.
Tikmēr brīvprātīgie no pilsētas turpina centienus evakuēt palikušos iedzīvotājus, mēģinot viņus pārliecināt, ka palikt pilsētā ir ļoti bīstami.
Ugunsdzēsējs Viktors Mironenko norādīja: „Strādājam, cik smagi spējam, bet pilsētu mēs vēl nepametīsim. Palīdzam cilvēkiem evakuēties ātrās palīdzības mašīnā. Aptuveni 10 000 cilvēku pilsētā vēl atrodas. Civilos objektus nepārtraukti apšauda ar granātmetējiem, raķetēm, tankiem, ir arī lidmašīnas. Pilsētai ir jānoturas, mēs ticam tam. Mums nav dota pavēle pamest pilsētu. Kamēr te ir cilvēki, ir jāpalīdz. Kamēr vēl esam vajadzīgi.”
Vēstniece: ASV un NATO jābūt gataviem jebkādiem neparedzētiem gadījumiem
ASV vēstniece NATO Džuliana Smita norādījusi, ka Savienotajām Valstīm un NATO sabiedrotajiem ir jābūt gataviem jebkādiem neparedzētiem gadījumiem. Pēc viņas teiktā, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pārsteidza daudzas NATO valstis, jo Putina rīcība bija pretrunā jebkurai politiskai, ekonomiskai vai militārai loģikai. Viņa atzina, ka Krievijai nav izdevies sasniegt savus stratēģiskos mērķus, taču Putins ne vienmēr saskaņo savus stratēģiskos mērķus un savus nodomus ar savām spējām.
Bet aģentūras „Reuters” izmeklēšana atklājusi, ka Rietumu kompāniju ražotās mikroshēmas joprojām tiek piegādātas Krievijai, neskatoties uz sankcijām, kas tika noteiktas pret Kremli. Lai pārdotu mikroshēmas Krievijai, Turcijā un Honkongā martā tika izveidotas starpniecības firmas. Ar uzņēmumu starpniecību uz Krieviju tika piegādāti čipi 777 miljonu dolāru vērtībā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
