"Pēc mūsu sarunām ar Putinu Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu piezvanīja mūsu aizsardzības ministram Hulusi Akaram un pavēstīja, ka graudu sūtījumi turpināsies tāpat kā līdz šim no šodienas pulksten 12," pavēstīja Erdogans.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija nolēmusi atjaunot savu līdzdalību tā sauktajā "Melnās jūras iniciatīvā", ar kuras palīdzību tiek nodrošināts lauksaimniecības produkcijas eksports no Ukrainas ostām.
Ar šādu paziņojumu Maskava nākusi klajā tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija apturēja savu līdzdalību šajā iniciatīvā, tādējādi liekot saprast, ka nevar garantēt no Ukrainas ostām izejošo kuģu drošību.
Par spīti Krievijas iebildumiem pēdējo dienu laikā no Ukrainas ostām ceļā devušies vairāki kuģi ar labības kravām. Pirmdien tādu bija 12.
Turcijai ir ievērojama militārā klātbūtne Melnajā jūrā, un šī valsts uzsvēra, ka ir gatava kuģu drošību garantēt arī saviem spēkiem.
Kremļa lēmums tika vērtēts kā atriebība par sestdien notikušo dronu uzbrukumu Krievijas kara flotes kuģiem okupētās Krimas ostā Sevastopolē.
Taču tagad Maskava apgalvo, ka ar ANO un Turcijas palīdzību izdevies atrisināt neskaidros jautājumus, tādēļ Krievija esot gatava atjaunot savu līdzdalību "Melnās jūras iniciatīvā".
Krievija esot saņēmusi rakstiskas garantijas, ka Ukraina neizmantos "graudu koridoru", lai tā aizsegā veiktu militārās operācijas pret Krieviju.
"Mēs pieprasījām no Ukrainas garantijas, ka nekas tamlīdzīgs nākotnē nenotiks, humānie koridori netiks izmantoti militāriem mērķiem," trešdien pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Viņš jau iepriekš bija izteicies, ka līdzdalība "Melnās jūras iniciatīvā" ir tikai apturēta, nevis pavisam izbeigta.
Putins apgalvo, ka Krievija patur sev tiesības atkal izstāties no "Melnās jūras iniciatīvas", ja Ukraina nepildīs savas saistības.
Ukrainas pārstāvji norāda, ka Ukraina uzbrūk tikai Krievijas militārās infrastruktūras objektiem atšķirībā no Krievijas, kas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas civilo infrastruktūru.
"Graudu koridora" atjaunošana vērtējama kā Ukrainas un arī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana uzvara. Erdogans aktīvi pilda vidutāja misiju, lai mēģinātu atrisināt Krievijas un Ukrainas konfliktu.
Erdogans jau paziņojis, ka trešdien tiek atsākts Ukrainas graudu eksports ar kuģiem pa "graudu koridoru".
Erdogans norādīja, ka pašlaik galvenā prioritāte ir graudu eksports uz Āfrikas valstīm. Viņš arī sacīja, ka Krievija ir neapmierināta ar graudu darījuma izpildi, jo lielākā daļa eksportētās Ukrainas labības it kā nonākot Eiropas valstīs, lai gan tam nav nekādu pierādījumu.
Pēdējo dienu laikā arī bez Krievijas labvēlības turpinājās labības eksports no Ukrainas, lai nogādātu kviešus uz Etiopiju, Somāliju un Keniju, kuras smagi skāris pēdējo gadu desmitu laikā lielākais sausums un bads.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzējis Krieviju pasaules šantažēšanā ar badu, bet agresorvalsts to noliedz.
"Šajās dienās kuģu kustība ar Ukrainas lauksaimniecības produkciju ir turpinājusies, galvenokārt pateicoties partneru, proti, ANO un Turcijas principiem, kas neakceptē Krievijas centienus iznīcināt graudu līgumu," norāda Zelenskis. "Bet graudu koridoram ir nepieciešama uzticama un ilgstoša aizsardzība. Krievijai skaidri jāzina, ka tā saņems bargu atbildi no pasaules uz jebkuriem soļiem, kas traucēs mūsu pārtikas eksportam. Tas ir burtiski dzīvības jautājums desmitiem miljonu cilvēku."
ANO iepriekš uzsvēra, ka Krievijas izstāšanās no "Melnās jūras iniciatīvas" nenozīmē tās apturēšanu, tādēļ Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportam ir jāturpinās.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka viens no priekšnoteikumiem, lai Maskava atjaunotu līdzdalību "Melnās jūras iniciatīvā", ir prasība, lai tiktu noņemti visi šķēršļi Krievijas minerālmēslu eksportam.
KONTEKSTS:
Krievijas un Ukrainas "labības darījums" tika ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgts 22. jūlijā. Pirmais kuģis vienošanās ietvaros pameta Odesas ostu 1. augustā.
Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām labības eksportētājām. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Melnās jūras ostās sakrājušies miljoniem tonnu pārtikas. ANO brīdinājusi par bada risku galvenokārt trūcīgajās Āfrikas un Āzijas valstīs, ja nenotiks labības piegādes .
29. oktobrī Krievija paziņoja par izstāšanos no nolīguma. Rietumi to nosodījuši.
