Trešdien Ukrainai un Krievijai beidzot izdevies vienoties par civiliedzīvotāju evakuāciju pa sešiem humānajiem koridoriem. Tikmēr joprojām aktuāls ir jautājums par iespējamu iznīcinātāju nodošanu Ukrainai, uz ko Ukrainas amatpersonas mudinājušas vairākkārt. 

Evakuācijas laikā uzbrūk civiliedzīvotājiem

Par spīti tam, ka Krievija iepriekšējās dienās vairākkārt vēstīja pa uguns pārtraukšanu un humāno koridoru izveidi no vairākām aplenktām Ukrainas apdzīvotām vietām, realitātē iedzīvotāji tika apšaudīti un evakuācijas teju vienmēr bija jāpārtrauc.

Kā norāda eksperti, Krievijas piekoptā stratēģija ar humāno koridoru izveidi ir labi pārbaudīta pieeja, ko Maskava īstenoja arī Sīrijas postošā pilsoņu kara laikā. Civiliedzīvotāju un kaujinieku evakuācijas Sīrijā regulāri apgrūtināja vardarbība, par šiem koridoriem tika izteikta dziļa skepse, un evakuācijas tika veiktas ar minimālu starptautisko uzraudzību.

Tuvo Austrumu institūta pētniece Emma Bīlsa piebilst, ka Ukrainā saredzami daži no tiem pašiem riskiem, kas redzēti Sīrijā, un ir gadījumi, kad evakuācijas laikā tiek uzbrukts maršrutiem un civiliedzīvotāji tiek ievainoti vai nogalināti.

Tomēr trešdien Kijivai un Maskavai beidzot izdevās vienoties par evakuāciju pa sešiem humānajiem koridoriem, kas ved no tādām pilsētām kā Mariupole un Sumi, kā arī vairākiem Kijivas apgabaliem.

Bažas par Čornobiļas AES drošību

Tikmēr ASV izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas militārās neveiksmes Ukrainā un smagās ekonomiskās sankcijas, visticamāk, pamudinās Krieviju pastiprināt uzbrukumu Ukrainai, vēl aktīvāk uzbrūkot civiliedzīvotājiem un civilajiem mērķiem.

Trešdien pienākušas ziņas, ka Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) pārrauta elektroapgāde, bet Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra pavēstīja, ka elektroapgādes pārrāvumam nav kritiskas ietekmes uz drošību.

Kā paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, pēc 48 stundām atslēgsies izlietotās kodoldegvielas glabātuves dzesēšanas sistēma, kas draudēs ar radiācijas noplūdi. Stacijā joprojām strādā vairāk nekā 2000 cilvēku, kurus uzrauga Krievijas karaspēks, bet darbinieku situācija pasliktinās.

Tikmēr turpinās diskusijas saistībā ar kara lidmašīnu nodošanu Ukrainai, uz ko mudinājis arī Ukrainas prezidents. Otrdienas vakarā Polija nāca klajā ar negaidītu paziņojumu. Proti, ka tā ir gatava nogādāt savus iznīcinātājus „MIG-29", ko lūgusi Ukraina, uz Ramšteinas ASV gaisa spēku bāzi Vācijā un nodot tos ASV valdības rīcībā.

Meklē risinājumu

Vienlaikus Polija lūdz ASV nodrošināt tai citas lietotas lidmašīnas ar atbilstošām darbības iespējām. Polijas valdība arī aicinājusi citus NATO sabiedrotos, kam pieder „MiG-29", rīkoties līdzīgi. Pēc šī paziņojuma izskanēja viedokļi, ka tādējādi Polija nodotu šīs lidmašīnas Ukrainai nevis tieši, bet caur ASV. Tikmēr ASV Polijai piegādātu F-16 iznīcinātājus, aizstājot nodotos "Mig".

Tomēr, kā neilgi pēc tam paziņoja Pentagons, piedāvājums par lidmašīnu nodošanu ASV valdības rīcībā lidmašīnu tālākai nodošanai Ukrainai neesot "saprātīgs". Tāpat izrādījies, ka šis Polijas piedāvājums nebija iepriekš saskaņots ar ASV, tādēļ bija negaidīts Vašingtonai.

Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs tviterī rakstīja, ka ASV turpinās konsultēties ar Poliju un citām NATO valstīm par šo jautājumu un par grūtajiem loģistikas izaicinājumiem, ko tas rada, bet ASV neuzskata, ka Polijas priekšlikums ir saprātīgs. Kērbijs uzsvēra, ka izredzes, ka šie ASV rīcībā nodotie iznīcinātāji no kādas ASV vai NATO bāzes ielidotu gaisa telpā, kur jau darbojas Krievija, "rada nopietnas bažas visai NATO aliansei".

Krievijas draudi ir reāli

Atvaļinātais NBS pulkvedis Igors Rajevs sarunā ar Latvijas Radio norāda: “Problēma ir tāda, ka Putins ir skaidri pateicis, ka jebkāda palīdzības sniegšana tādā veidā tiks uzskatīta kā iejaukšanās konfliktā un tad pretējā puse tiks uzskatīta par konflikta pusi un Krievija būs tiesīga, pēc viņu domām, raidīt raķešu uzbrukumu uz to bāzi, no kuras pacelsies šīs lidmašīnas.”

“Šādi draudi principā ir reāli. Bet pagaidām, lai gan mēs redzam, ka ir spiediens no visām pusēm palīdzēt Ukrainai ar lidmašīnām, neizskatās, ka šis jautājums atrisināsies īsā laikā.”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien vēlreiz aicinājis Rietumus atrisināt lidmašīnu jautājumu pēc iespējas ātrāk un pieņemt lēmumu. “Mig” lidmašīnas ir tās, ar kurām ukraiņu piloti zina, kā lidot, un šādas lidmašīnas ir trīs NATO dalībvalstīm – bez Polijas vēl arī Slovākijai un Bulgārijai.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.