Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; ES plāno palīdzību pārvarēt kara sekas. Aktuālais Ukrainā 18. maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 84. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Ukrainas bruņotie spēki jūnija beigās vai jūlija sākumā varētu doties pretuzbrukumā Krievijas spēkiem visās frontēs, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra ārštata padomnieks Rostislavs Smirnovs. Viņš uzsvēra, ka stratēģiskajā līmenī Ukraina jau ir uzvarējusi, bet tas nenozīmē, ka "karš beigsies rīt".
  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 28 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma Krievijas spēki zaudējuši 1251 tanku, 3043 bruņutransportierus, 585 lielgabalus, 199 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 91 zenītartilērijas iekārtu, 202 lidmašīnas, 167 helikopterus, 2137 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 441 bezpilota lidaparātu, 43 specializētās tehnikas vienības un 102 spārnotās raķetes.
  • Krievija daudzējādā ziņā gatavojas ilgstošai militārai operācijai, un karš pāriet ieilgušā fāzē, izteicies Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Viņš minējis, ka Hersonas apgabalā, Zaporižjas apgabalā Krievijas iebrucēji aktīvi veic inženiertehniskos un fortifikācijas darbus, lai nepieciešamības gadījumā pārietu aizsardzībā. Viņš arī sacīja, ka Baltkrievijas karaspēks veic aktīvus manevrus pie robežas ar Ukrainu, kas liek Ukrainas armijai rezervēt spēkus gadījumam, ja Maskava piespiedīs Minsku iebrukt Ukrainā. Rezņikovs paudis vēlmi, lai NATO alianse atbildētu uz jautājumu, kādu nākotni tā redz Ukrainai.
  • Pirmais Krievijas karavīrs, kas Ukrainā stājies tiesas priekšā par pastrādātajiem kara noziegumiem, atzinis savu vainu. 21 gadu vecajam seržantam Vadimam Šišimarinam varētu draudēt mūža ieslodzījums.

  • Ukrainā rada bažas ziņas par iespējamo Krievijas spēku pievēršanos dažādiem citiem mērķiem ne vairs tikai valsts austrumos, bet arī dienvidu un dienvidrietumu daļā. Kā norāda Ukrainas aizsardzības ministrija, pašlaik Melnajā un Azovas jūrā atrodas krievu karakuģi ar vairāk nekā 20 „Kalibr” tipa raķetēm. Galvenais mērķis joprojām ir sakaut ukraiņu spēkus un nodibināt pilnīgu kontroli pār Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabaliem, kā arī sauszemes koridoru ar Krimu.

  • Izdevuma “Defence Ekspress” komentētājs Sergijs Zgurecs prognozēja, drīzumā Krievija varētu aktivizēt savus gaisa spēkus: ”Pēc manām domām, Krievijas Federācija tagad liks uzsvaru uz savu aviāciju, lai tādējādi kavētu mūsu uzbrukumus. Mums ir informācija par to, ka no Krievijas centrālās daļas uz Belgorodas apgabalu, aptuveni 30–40 kilometru attālumā no robežas tiek pārdislocēts bumbvedēju SU-34 pulks. Šajā lidlaukā jau ir ieradies tehniskais personāls, un mūsu militārpersonas prognozē, ka drīz ieradīsies arī paši bumbvedēji. Tāpēc, manuprāt, mums būs jāliek uzsvars uz pretgaisa aizsardzības iekārtām, lai mazinātu šos riskus no Krievijas puses.”


Evakuācija no Mariupoles

  • No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā Doneckas tautas republikā. Plānots viņus apmainīt pret sagūstītājiem Krievijas karavīriem, bet nav zināms, vai Krievija tam piekritīs.
  • Krievija vēsta, ka "Azovstaļ" atstājuši 959 Ukrainas karavīri. To pašlaik nav iespējams apstiprināt. Tikmēr Ukrainas amatpersonas situāciju komentē piesardzīgi un uzsver, ka glābšanas operācija turpinās, to uzrauga Ukrainas militārpersonas un izlūki. Drošības garantijas sniegusi ANO un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.

Civiliedzīvotāji un civilie mērķi

  • Tiesa Kijivā par civiliedzīvotāja nogalināšanu trešdien sāk tiesāt Krievijas armijas tanku nodaļas komandieri Vadimu Šišimarinu. Šis ir pirmais gadījums, kad tiesas priekšā saukta Krievijas militārpersona par civiliedzīvotāja slepkavību šī kara laikā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka 21 gadu vecais karavīrs 28. februārī noslepkavojis neapbruņotu Sumu apgabala Čupahivkas ciemata iedzīvotāju, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu.
  • Krievijas karaspēks Harkivā pilnībā iznīcinājis vienīgo augu sēklu banku Ukrainā, ziņo valsts amatpersonas. Šāviņš trāpījis Augkopības institūta ēkai, kur glabājās gadu desmitiem vāktas dažādu augu sugu sēklas. Iznīcināti vairāk nekā 160 tūkstoši augu sēklu un lauksaimniecības kultūru hibrīdu paraugu. To vidū bija arī senas, retas un iznīkušas augu sugas no visas pasaules. Daudzas no tām nav iespējams atjaunot.


Starptautiskie notikumi

  • Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ierosināja šogad piešķirt papildu finanšu palīdzību Ukrainai līdz deviņu miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valstij pārvarēt kara sekas.
  • Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO, taču sarunu uzsākšanu  bloķējusi Turcija.
  • Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien telefona sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis palielināt ieroču piegādes Ukrainai. Francija sākotnēji vilcinājās piegādāt smagos ieročus Kijivai. Makrons pozicionēja sevi kā vidutāju krīzē, regulāri sazinoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču pakāpeniski Makrona sarunas ar Putinu apsīka un pieaudzis Francijas militārais atbalsts Ukrainai.
  • ASV Valsts departaments izveidojis jaunu nodaļu – "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.
  • Krievijas vicepremjers Marats Husnuļļins otrdien apmeklēja Ukrainas dienvidos esošā Hersonas apgabala teritoriju, kuru ir okupējis Krievijas karaspēks. Husnuļļins apmeklējuma laikā paziņoja, ka Hersonas apgabalam vajadzētu ieņemt "cienīgu vietu mūsu krievu saimē", ziņoja Krievijas informācijas aģentūra "RIA Novosti".
  • Ukrainas galvaspilsētā Kijivā darbu pēc trīs mēnešu pārtraukuma trešdien atsākusi ASV vēstniecība, pavēstīja ASV Valsts departaments. Par ASV un daudzu citu vēstniecību gaidāmo atgriešanos Kijivā tiek ziņots jau kādu laiku. Vēl maija sākuma Ukrainas prese rakstīja, ka Kijivā atgriezušās vai grasās atgriezties 32 ārvalstu vēstniecības, kas tika evakuētas pirms kara.


Aktuālais 17. maijā 


KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti