Panorāma

Panorāma

Panorāma

Viendzimuma attiecībām Saeimā atbalsta nepietiek

Ķīna sākusi milzīgu dezinformācijas kampaņu

Ķīna sākusi milzīgu dezinformācijas kampaņu

Pēdējos divos mēnešos dezinformācijas frontē līdzās Krievijai strauji nostājusies Ķīna. Tagad abas ir koronavīrusa propagandas kara līderes. Eksperti norāda, ka tas ir raksturīgi autoritārām valstīm – izmantot krīzes savā labā, nekautrējoties arī no klajiem meliem un dezinformācijas.

Ķīna dezinformācijas frontē

Ķīnas propagandas un dezinformācijas kampaņai, kas tagad uzņēmusi apgriezienus, ir divi mērķi: novelt vainu no sevis par pandēmiju un pozicionēt sevi kā glābēju, tai skaitā arī Eiropas glābēju.

Pagaidām gan Ķīnas dezinformācijas kampaņa nav tik izsmalcināta kā Krievijai, kas labāk pārzina Eiropas auditoriju.

“Tas ir tikai laika jautājums, līdz Ķīnas valdība iemācīsies daudzus no Krievijas valdības dezinformācijas trikiem. Viņi varbūt pat būs vēl labāki. Jo viņi ļoti daudz zog personas datus no Eiropas. Iespējams, ka krievi arī palīdzēs Ķīnas valdībai, jo abas diktatūras sadarbojas,” saka Jakubs Janda, Eiropas Drošības politikas centra vadītājs Prāgā.

Ķīnas centienus pamanījuši arī pētnieki Eiropas Ārējās darbības dienestā, kas parasti nodarbojas ar Krievijas dezinformācijas kampaņu atmaskošanu. Viņu sagatavotajā ziņojumā teikts, ka propagandas kampaņu uzsākuši Ķīnas oficiālie un valsts atbalstītie avoti.

Sociālo mediju kanālos tiek popularizēta teorija, ka pie vīrusa izplatīšanās Uhaņā vainīgi ASV militāristi. Ķīnas mediji arī apiet sociālo mediju platformu politisko reklāmu noteikumus un pērk reklāmas, kurās tiek slavēta Ķīnas rīcība pret Covid-19. To atbalstam Ķīna izmanto tūkstošiem zagtu un viltus “Twitter” kontu.

Diplomātisks spiediens

Arī Ķīnas diplomāti un pat vēstnieki aktīvi iesaistījušies viltus ziņu izplatīšanā.

Ziņojumu ar šo informāciju Eiropas Ārējās darbības dienests jeb Eiropas Ārlietu ministrija vēlējās noslēpt, sakot – ka tas esot tikai iekšējai lietošanai. Taču pēc mediju spiediena to tomēr publiskoja, tiesa gan, ar daudz maigākiem formulējumiem.

Tas radīja aizdomas, ka savu roku pielikuši Ķīnas diplomāti. Taču Eiropas augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels atvairīja pārmetumus, sakot, ka tie īstenībā ir divi dažādi ziņojumi.

Borels uzstāj, ka Eiropas diplomāti ķīniešu spiedienam nav padevušies:

“Ziņojums netika rakstīts zem spiediena. Vai ir bijušas sūdzības? Jā! Vai esam tām padevušies? Nē!

Ķīnieši nav apmierināti – nebija sākumā un joprojām nav apmierināti.”

Ķīnas kampaņa – jaunums eiropiešiem

“Es domāju, ka tas daudziem Eiropā ir jaunums, jo visiem likās, ka Ķīna vienmēr cenšas būt jauka, rīkoties pozitīvi. Bet šobrīd Ķīna izkropļo realitāti ar savām dezinformācijas kampaņām. Ķīna ir ekonomiski daudz spēcīgāka nekā Krievija, tāpēc

daudzas Eiropas valstis baidās no Ķīnas spiediena un piekrīt tam, ko saka Ķīnas valdība,” norāda pētnieks Jakubs Janda.

Šāda Ķīnas dezinformācijas kampaņa ir jaunums. Iepriekš Ķīna izmantoja diplomātisko un ekonomisko iebiedēšanu, runājot ar Eiropas valstu valdībām par savām trīs galvenajām prasībām: ignorēt Taivānu, aizmirst par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un atvērt durvis “Huawei” 5G tehnoloģiju ieviešanā. 

Eksperts arī norāda, ka cīnīties ar Ķīnas spiedienu būs daudz grūtāk nekā ar Krievijas aktivitātēm: “Es domāju, ka būs daudz grūtāk nekā ar Krieviju, jo Krieviju uztver kā militāru draudu avotu Eiropā un NATO, un tāpēc Eiropas nācijām ir vieglāk mobilizēties pret šiem draudiem. Bet Ķīna ir tālu, to neuztver kā militāru apdraudējumu Eiropai, tāpēc grūtāk pret to mobilizēties. Pie tam ir spēcīgas ekonomiskās saites. Pret Ķīnas spiedienu mums būs grūtāk aizstāvēties.''

Prasības sāksies, kad krīze beigsies

Abām lielvalstīm kā Ķīnai un Krievijai ir kopīgas intereses Eiropā – mazināt ASV ietekmi. Un uzvara šajā propagandas karā būs jaunu sabiedroto atrašana.

“Šobrīd valstis, kas Ķīnai ir ļoti draudzīgas, pat ir kā sabiedrotās, ir Ungārija, Serbija, arī Itālija tur nonāks. Ķīnai panākumi būs, ja vēl vairākās Eiropas valstīs, ieskaitot Čehiju un citas, palielināsies Ķīnas ģeopolitiskā ietekme,” saka Janda.

Tiek prognozēts, ka pēc pandēmijas Ķīnas diplomāti un uzņēmēji nāks un vaicās, kāpēc šaubāmies par “Huawei” iesaisti 5G tehnoloģiju ieviešanā, jo Ķīna taču Eiropu izglāba no koronavīrusa.

“Ķīniešu prasības sāks parādīties, kad krīze beigsies. Pēc dažiem mēnešiem, manuprāt, būs daudz vairāk Ķīnas valdības prasību bilaterāli daudzām Eiropas valdībām, arī Latvijai,” norāda Janda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt