Vai Ukrainas karš ir licis Rietumu pasaulei pārskatīt savu attieksmi pret Ķīnu, un vai karš nav aktualizējis Ķīnas vēlmi nostiprināt savu kontroli arī pār Taivānu? Šī tēma tika apspriesta Tartu notikušajā Baltijas aizsardzības koledžas konferencē.
ĪSUMĀ:
- Lai arī Ķīnas un ASV attiecības ir saspīlētas, ASV un Eiropai pret Ķīnu ir atšķirīga attieksme
- Attieksme pret Ķīnu mainās arī Eiropā
- Ķīnai nākas ievērojami sabalansēt savu nostāju uz globālās skatuves
- Ķīnas uzbrukuma gadījumā Vašingtona nekavēsies aizstāvēt Taivānu; uz Ukrainu ASV savus spēkus nosūtīt negatavojas
Lai arī Ķīnas un ASV attiecības ir saspīlētas, ASV un Eiropai pret Ķīnu ir atšķirīga attieksme
Jau ASV prezidenta Donalda Trampa valdīšanas gados Amerikas Savienoto Valstu attiecības ar Ķīnu faktiski nonāca tirdzniecības kara stāvoklī. Abpusēji ieviestās muitas nodevas un runas par amerikāņu ekonomisko interešu neievērošanu daudziem lika ar bažām skatīties uz šo sāncensību, kas ietekmēja arī visu pārējo pasauli, tostarp Eiropu.
Līdz ar Džo Baidena nākšanu pie varas ASV politika pret Ķīnu radikāli neizmainījās, turklāt bija gaidāms kārtējais pagrieziens uz Āziju, lai pastiprinātu savu klātbūtni reģionā, atbalstītu sabiedrotos un censtos līdzsvarot Ķīnas ietekmi.
Taču šos plānus ievērojami ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas parādīja gan ASV, gan citu valstu atkarību no Ķīnas gan tehnoloģiju, gan medicīnas jomā. Kā uzskata Džordža Māršala Eiropas Drošības pētījumu centra pētnieks Endrjū Mihta, ASV vienkārši nevar saasināt attiecības ar valsti, kura tai piegādā lielāko daļu antibiotiku. Turklāt, pēc viņa vārdiem, ASV un Eiropai pret Ķīnu ir atšķirīga attieksme.
“Eiropieši ir ar mums vienisprātis, ka Krievija ir drauds, un šādi apstiprinājumi nāk no ikkatras Eiropas galvaspilsētas.
Taču jautājumā par Ķīnu mēs ar mūsu Eiropas sabiedrotajiem esam ļoti sašķelti,”
norādīja Mihta.
Viņš uzsvēra, ka Eiropa runā par Ķīnu kā par stratēģisku izaicinājumu, bet vienlaikus uztver to arī kā ekonomisku iespēju.
“Es vēl neesmu saticis nevienu Eiropas uzņēmuma vadītāju, kurš teiktu, ka mums ir jāpārceļ savas ražotnes no Ķīnas uz citām valstīm, ka mums ir jāpārtrauc tirgoties ar Ķīnu, bet, pats galvenais, ka mums ir jāpārtrauc ražot preces Ķīnā,” atzina Mihta.
Attieksme pret Ķīnu mainās arī Eiropā
Kā uzskata Endrjū Mihta, ASV ārpolitika ir veidota tā, ka tā spēj vienlaikus koncentrēties tikai uz viena reģionālā konflikta risināšanu, un pašlaik tā ir Ukraina. Tāpēc acīmredzot Vašingtonai būs nepieciešami sabiedrotie.
“Brookings” institūta ASV un Eiropas centra vecākā pētniece Konstance Štelcenmillere gan uzskata, ka pēdējā laikā attieksme pret Ķīnu mainās arī Eiropā un vienā no tās galvenajām ārpolitikas lielvalstīm Vācijā.
“Nevienam vairs nav noslēpums, ka kancleres Angelas Merkeles valdīšanas noslēguma posmā viņa pat savas partijas ietvaros bija pēdējā, kas aizstāvēja sabalansētas un iesaistošas attiecības ar Pekinu. Par to bažas bija visiem, un vieni no visstingrākajiem dokumentiem pret Ķīnu nāca tieši no Sociāldemokrātu partijas. Tāpēc es īpaši nesatrauktos par mūsu vēlmi pārskatīt savas attiecības ar Ķīnu,” atzina Štelcenmillere.
“Mums nevajadzētu satraukties par to ekonomisko lielvaru, kas mums stāv pretī, tāpēc mums vajadzētu arī apsvērt iespējamās militārās darbības, lai atturētu Ķīnu un no tās aizsargātos. Ne jau tikai tāpēc, ka tā arvien aktīvāk iesaistās Eiropā, bet arī citur pasaulē,” viņa norādīja.
Ķīnai nākas ievērojami sabalansēt savu nostāju uz globālās skatuves
Visticamāk, ka Ukrainas kara dēļ vēlme pārskatīt attiecības arī ar komunistisko Ķīnu Eiropā varētu tikai pieaugt. Taču arī pašai Ķīnai nākas ievērojami sabalansēt savu nostāju uz globālās skatuves.
No vienas puses, Krievija ir viens no tās lielākajiem tirdzniecības partneriem, no otras puses,
Ķīna arī vēlas tikt uztverta kā nozīmīga globāla lielvara.
Iespējams, tieši tāpēc Ķīna ir aicinājusi uz miera sarunām un civiliedzīvotāju aizsardzību, līdzīgi kā iepriekš, uzsverot katras valsts tiesības uz teritoriālo nedalāmību.
Šādu Ķīnas lavierēšanu eksperti saista ar saspīlēto Taivānas jautājumu un pieaugošo ASV atbalstu šai salai. Kā uzskata Eiropas Vienotā izrāviena iniciatīvas (JEDI) vadītājs Andrē Losekrugs Pjetri, Ukrainā izvērstā karadarbība un Rietumu atbilde uz to ir padarījušu Ķīnas iebrukumu Taivānā daudz mazāk iespējamu:
“Ķīnas naratīvu mēs dzirdam katru dienu. Izdevums “China Daily” katru dienu uzsver, ka Taivāna ir Ķīnas iekšējā lieta. Tas ļauj it kā šo jautājumu nošķirt no Ķīnas uzstādījuma par valsts robežu un nacionālās suverenitātes noturēšanu, kas ārpolitikas valodā pašlaik ir visai nestabils jautājums. Taču jebkurā gadījumā, manuprāt, viņi divreiz padomās, pirms uzbrukt Taivānai. Rietumu spēja īsā laikā mobilizēties, pieņemt ievērojamus ekonomiskos zaudējumus un iziet ārpus tukšiem solījumiem, kādi ir bijuši novērojami pēdējos 20–30 gados, tiešām liks padomāt divreiz,” norādīja Andrē Losekrugs Pjetri.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd jautājums ir – vai mēs spēsim izvairīties no Honkongas scenārija?
“Honkonga netika pārņemta vienā rāvienā, bet cilpa ap to tika pakāpeniski savilkta pēdējos divdesmit četros līdz trīsdesmit divos mēnešos. Taivāna, visticamāk, šādā veidā netiks pārņemta,” uzskata Andrē Losekrugs Pjetri.
Ķīnas uzbrukuma gadījumā Vašingtona nekavēsies aizstāvēt Taivānu; uz Ukrainu ASV savus spēkus nosūtīt negatavojas
Citi komentētāji norāda, ka Ķīnas vadība noteikti rēķinās ar iespējamām ekonomiskām sankcijām Taivānas pārņemšanas gadījumā, vienlaikus paturot prātā, ka Ķīnas ekonomika ir daudz apjomīgāka un rietumvalstīm pret to vērsties būs daudz grūtāk nekā pret Krieviju.
Turklāt Ķīna var piemērot savas pretsankcijas, kas daudzām valstīm, īpaši Āzijā, var izrādīties daudz sāpīgākas. Starp Taivānu un Ukrainu gan ir viena ļoti nozīmīga atšķirība – ASV prezidents ir solījis, ka Ķīnas uzbrukuma gadījumā Vašingtona nekavēsies aizstāvēt Taivānu, tostarp militāri. Uz Ukrainu ASV savus spēkus nosūtīt negatavojas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
