Abu līderu sarunās uzmanības centrā bija situācija Ukrainā. Kariņš un Šolcs vairākkārt atkārtoja, ka Eiropa turpinās sniegt atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Šolcs norādīja, ka Vācija sniegusi Ukrainai lielāko finansiālo un militāro palīdzību uzreiz pēc ASV.
Tomēr tika arī atzīts, ka ir svarīgi ir strādāt pie sabiedrības pārliecināšanas par ilgtermiņa palīdzības nozīmi un arī izmaksām.
"Atbalsta turpināšana Ukrainai ir katra eiropieša interesēs. Pretējā gadījumā, ja Krievijai izdotos panākt iecerēto Ukrainā, rastos jautājums, ko tas nozīmē visu pārējo Eiropas valstu drošībai? Tā būtu drūma pasaule. Mēs nedrīkstam to pieļaut," atzina Kariņš.
"Tādēļ mums ir jāsaglabā mūsu apņēmība. Es personīgi esmu pārliecināts, ka to ir iespējams izdarīt, ka Rietumi ir ārkārtīgi izturīgi. Autoritārie režīmi vienmēr par zemu novērtē demokrātiju spēku."
Žurnālisti arī vaicāja, vai Latvija nebaidās, ka Rietumi spiedīs Ukrainu sākt sarunas par mieru, pirms ir atbrīvota visa tās teritorija.
Kariņš uz to atbildēja: "Nē, par to mēs nebaidāmies, jo ne ASV, ne Vācijā, ne kur citur ES un NATO aliansē nekas par to neliecina. Atbalsts Ukrainai turpināsies.
Mūsu kopējais izaicinājums ir Latvijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV – nodrošināt, ka mūsu sabiedrības saprot, kas šis nav īstermiņa pasākums, tas nav tikai līdz pavasara beigām, tas, iespējams, ilgs vēl vairākus gadus."
Vācijas kanclers Šolcs atkārtoti uzsvēra, ka NATO alianse ir gatava aizstāvēt Baltijas valstis un Poliju pret jebkādu agresiju.
"Mēs kopā aizstāvēsim katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru," teica Šolcs.
Vācijas kanclers atzina, ka Vāciju un Latviju vieno vēlme veicināt mieru, stabilitāti un drošību Eiropā.
"Ar mūsu šodienas tikšanos mēs vēlamies pievienot vēl vienu nodaļu ciešajai un uzticamajai partnerībai starp Latviju un Vāciju. Mūsu sarunas centrā, protams, bija pašreizējā drošības situācija NATO austrumu flangā. Mūs vieno vēlme pēc taisnīga miera, stabilitātes un drošības Eiropā," teica Šolcs.
Šolcs norādīja, ka aizvadītā gada laikā Eiropa ir demonstrējusi bezprecedenta vienotību.
"Putins negaidīja šādu izlēmīgu reakciju, kad viņš deva rīkojumu iebrukt Ukrainā. Tas viņu pārsteidza un nokaitināja," secina Šolcs.
Tika uzsvērta arī nepieciešamība palielināt militāro ražošanu. Kariņš apsveica Šolcu, ka Vācija beidzot uzņēmusies aktīvāku lomu.
Vācijas kanclers apsolīja, ka Vācija nodrošinās, ka tai ir pietiekami daudz rezerves daļu un remonta jaudas savā aizsardzības nozarē pēc viena gada militārā atbalsta sniegšanas Ukrainai un ka Vācija palielinās munīcijas ražošanu.
"Vācija palielinās munīcijas ražošanu – gan tiem ieročiem, ko dodam, gan tiem, kas ir krājumos Austrumeiropā. Tas paliks nepārtraukts uzdevums, jo mēs esam teikuši, ka atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra Šolcs.
Vācijas kanclers piektdien Vašingtonā tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu, un arī šajās sarunās karš Ukrainā būs uzmanības centrā.
