Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība'), Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un Vācijas kanclers Olafs Šolcs pārrunāja sadarbību drošības un aizsardzības jomā, kā arī gatavošanos NATO samitam, kas jūlijā notiks Viļņā.
Līderi runāja arī par atbalstu Ukrainai un Krievijas saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem.
"Ukraina ir pierādījusi pasaulei, ka tā var uzvarēt šajā karā," teica Kallasa. "Jo ātrāk Putins sapratīs, ka viņam neizdosies sasniegt savus mērķus, jo ātrāk beigsies šis karš."
Igaunijas premjere pateicās Vācijai par tās atbalstu Ukrainai, kas sasniedz 17 miljardus eiro, un jaunāko atbalsta kārtu, kas būs 2,7 miljardus vērta.
Šolcs gan skaidri norādīja, ka Vācijai nebūtu pieņemami, ja Vācijas doto militāro ekipējumu Ukraina izmantotu triecieniem Krievijas teritorijā.
Vācijas kanclers uzsvēra, ka karš Ukrainā nedrīkst pārvērsties par "iesaldēto konfliktu".
"Mēs atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams. Krievijai ir jāsaprot, ka šis karš ir bezjēdzīgs."
Šimonīte norādīja, ka militārā palīdzība Ukrainai ir palīdzība brīvībai, ieguldījums miera nodrošināšanā Eiropā.
Kariņš pauda viedokli, ka pēc kara beigām Ukrainai ir jākļūst par NATO dalībvalsti. "Putins un Krievija saprot tikai spēka valodu."
Latvijas premjers norādīja, ka Rietumi šobrīd maksā par kavēšanos, pienācīgi nereaģējot uz Krievijas agresijas sākumu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un aicināja neatkārtot pagātnes kļūdas.
Šolcs raksturoja Vāciju un Baltijas valstis kā labus draugus, kas palīdz cits citam. Vācijas kanclers arīdzan uzsvēra, ka NATO alianse ir gatava aizstāvēt katru centimetru no NATO dalībvalstu teritorijas.
"Drošības situācija Baltijas valstīs un NATO Austrumu flangā vēl joprojām ir trausla. Tāpēc Vācija un citi sabiedrotie pagājušajā gadā nolēma izvietot vienības Baltijas valstīs, lai uzlabotu drošības situāciju. NATO ir aizsardzības alianse, tā nav vērsta pret nevienu. NATO dalībnieki ir apņēmušies sniegt savstarpēju palīdzību militāras agresijas gadījumā. Tā ir mūsu misija. Un vēlreiz uzsvēršu, lai tas būtu skaidrs – mēs esam gatavi aizsargāt katru NATO teritorijas metru," sacīja Šolcs.
Kallasa norādīja, ka Igaunija kopā ar Latviju no Vācijas pirks pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T".
Latvijas premjers Kariņš atzina: lai liberālās demokrātijas varētu uzplaukt, tām jābūt militāri spēcīgām.
Kariņš norādīja, ka Latvija stiprina savas militārās spējas piecās dažādās jomās, piemēram, atjauno obligāto militāro dienestu, būvē jaunu poligonu, iegādājas "HIMARS" un "IRIS-T" ieroču sistēmas.
"Mēs darām visu iespējamo, lai kļūtu stiprāki," teica Kariņš.
Lietuvas premjere Šimonīte atzina, ka Baltijas valstīm jāstiprina savas aizsardzības spējas, lai agresoram pat neienāktu prātā pārbaudīt šo valstu gatavību sevi aizstāvēt.
Vācijas kancleram Šolcam šis nav viegls laiks, jo jaunākie dati liecina, ka Vācijas ekonomika ir ieslīgusi recesijā un tās sekas, visticamāk, būs jūtamas arī aiz Vācijas robežām.
Ja iekšzemes kopprodukts samazinās divus ceturkšņus pēc kārtas, tad ir pamats runāt par ekonomikas recesiju. Vācijas ekonomika pēdējos divos ceturkšņos sarukusi par 0,5% un 0,3%, to izraisījuši zemie patērētāju tēriņi un bažas par dzīves dārdzību.
Vācijas ekonomikas ministrs jau brīdinājis, ka nelabvēlīgās prognozes nozīmē, ka vāciešiem nākamgad būs jāsagatavojas bargam budžeta samazinājumam līdz pat 22 miljardiem eiro.
Izdevums "Politico" rēķina, ka recesija "pastiprinās cīņas valdošajā koalīcijā", un tas nozīmē, ka Berlīne, visticamāk, kļūs vēl neizlēmīgāka un lēnāka lielajos ES politikas jautājumos.
