Sadams Huseins, karš un nafta: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Irāka, visbiežāk sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.
Starp citu, vārds “Irāka” tiek lietots kopš 6. gadsimta un nozīmē “iesakņojusies, labi apūdeņota un auglīga”. Kas precīzi raksturo Irākas atrašanās vietu – Tigras un Eifratas upju ielejā.
Mūsdienās gan Irāka vairāk pazīstama ar dažādiem kariem, kas skāruši šo valsti un kuriem ir sekojis visai ilgs nestabilitātes posms.
Izgudroja rakstību un riteni
No civilizāciju viedokļa raugoties, Irākas teritorijas vēsture ir ļoti sena. Kultūru daudzveidība ir tikai loģiska gadsimtiem ilgas mijiedarbības sekas. Mūsdienu Irākas teritorijā no apmēram 3000. līdz 500. gadam pirms mūsu ēras atradās Mezopotāmija, kas ir viens no civilizācijas šūpuļiem.
Šis ir reģions, kurā pateicoties arī šumeru, akādiešu, kā arī asīriešu un babiloniešu kultūrām ir ne tikai radušies mūsdienu lauksaimniecības un irigācijas sistēmu pamati, bet arī astronomija, matemātika, rakstiskā vēsture, kā arī izgudrots ritenis un pirmā mūsdienīgā rakstība.
Šis cilvēces vēstures elements ir vēl būtiskāks nekā konteksts, ņemot vērā pašpasludinātās “Islāma valsts” jeb “Daīš” utopiskos un barbariskos plānus iznīcināt visu neislāmisko. Un neislāmiskā Irākā ir ļoti daudz, jo mūsdienu valsts teritorija ir bijusi vairāk nekā vismaz desmit dažādu impēriju un valstisku veidojumu sastāvā.
Nesenākais pēc Otomaņu impērijas sadalīšanas bija atrašanās Britu Mezopotāmijas mandāta sastāvā līdz neatkarības iegūšanai 1932. gadā.
Vēsture tiešraidē
Sākumā Irākas valsts bija karaliste, tad republika un visbeidzot no 1968. līdz 2003. gadam – Irākas Sociālistiskās atdzimšanas partijas (Baas) vadīta diktatūra. Kopš 1979. gada vadītājs bija nu jau bēdīgi slavenais Sadams Huseins.
Vēsturi kopš 2003. gada 20. marta mēs zinām, un daudzi to esam vērojuši gandrīz vai tiešraidē ik dienu. ASV, Lielbritānijas, Austrālijas un Polijas vadītās starptautiskās koalīcijas iebrukums Irākā, Sadama Huseina gāšana un vēlāka atrašana, slēpjoties pazemes bunkurā, sašutumu izsaukusī pakāršana pēc notiesāšanas par noziegumiem pret cilvēci, masu iznīcināšanas ieroču esamības vai, precīzāk sakot, neesamības sāga, desmitiem tūkstošu kritušo karavīru un civiliedzīvotāju, galvenokārt irākiešu pusē, Abu Graibas cietuma zvērības: tas viss gadiem ilgi ir paturējis Irāku pasaules mediju uzmanības centrā.
Ārvalstu karaspēka izvešana no Irākas ir kļuvusi par atsevišķu sāgu. ASV karaspēka klātbūtne tādā vai citā veidā ir bijusi praktiski nepārtraukta. 2014. gada Irākas pilsoņu karš nestabilitāti valstī tikai pastiprināja, “Daīš” aktivizēšanās un lielas daļas Irākas teritorijas ieņemšana, kā arī dažādu teroristu grupu aktivitāte ikdienā ir kļuva par iemesliem pastāvīgas klātbūtnes nepieciešamībai, ko cenšas regulēt ar dažādiem starptautiskiem juridiskiem un politiskiem formātiem.
Ekstrēmistu draudi
Iekšējā nestabilitāte pat pēc “Daīš” sakaušanas un bailes par šo politisko ekstrēmistu atgriešanos tāpat ir klātesošas. “Daīš” lielākais drauds nebija ekstrēmā politiskā pozīcija, brutalitāte vai pat spējas vervēt sekotājus pa visu pasauli un veikt teroristiskus uzbrukumus, tostarp Eiropas pilsētās.
“Daīš” lielākais drauds bija spēja potenciāli nostiprināties kā valstij, piedāvājot politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu tās pakļautajās teritorijās. Irākas un arī Sīrijas iedzīvotājiem, kas bija dzīvojuši nepārtrauktos karos un nabadzībā, šis “”Daīš” piedāvājums pat nebija pilnībā nepieņemams.
Un tagad cilvēku savstarpējo attiecību atgriešana normalitātē ir lielākais izaicinājums nepilnus 40 miljonus iedzīvotāju lielajā valstī.
Kurdi vēlas savu valsti
Kopš 2005. gada atbilstoši konstitūcijai Irāka ir federatīva parlamentāra republika. Tādējādi tiek mēģināts vadīt un regulēt attiecības starp daudzām etniskajām un reliģiskajām grupām valstī. Apmēram trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju ir arābi, kamēr apmēram 15-20 procenti ir kurdi, kas dzīvo pamatā valsts ziemeļos.
Arābu vidū lielākais islāma novirziens ir šiīti (apmēram divas trešdaļas), kamēr pie sunnītiem pieder vēl trešdaļa. Valstī atrodamas arī dažādas etniskās un reliģiskās minoritātes, ieskaitot turkmēņus, jazīdus, beduīnus un citus.
Irāņiem etniski tuvā kurdu grupa, kas tradicionāli bez savas valsts ir dzīvojuši ne tikai Irākā, bet arī Irānā, Sīrijā un Turcijā, ir federālās Irākas viens no lielākajiem izaicinājumiem, ja raugās no starpetniskajām attiecībām.
Irākā kurdu šobrīd ir nedaudz vairāk par pieciem miljoniem, un Kurdistānas reģionālā valdība vēl 2017. gada septembrī sarīkoja neatkarības referendumu, kurā vairāk nekā 90 procenti balsotāju pauda atbalstu Kurdistānas neatkarībai no Irākas.
Tas gan noveda pie Irākas-Kurdistānas kara, kura rezultātā centrālā valdība atņēma kurdiem teritorijas, tostarp arī daļu no naftas atradnēm.
Šobrīd sadarbība tiek turpināta politiskā līmenī, bet kurdu valoda vēl joprojām ir otrā oficiālā valsts valoda pēc arābu. Situācija nav vienkārša, un Irāka tiek uzskatīta par vienu no desmit nestabilākajām valstīm pasaulē.
