Irākas kurdi nobalso par reģiona neatkarību

Irākas Kurdistānā notikušajā referendumā vairāk nekā 90% tā dalībnieku atbalstījuši reģiona neatkarību,  liecina vietējās vēlēšanu komisijas publiskotie sākotnējie rezultāti.  Balsojumu atkārtoti nosodījusi Irākas centrālā valdība un vairākas kaimiņvalstis.  

Vietējā vēlēšanu komisija ziņo, ka balsojumā piedalījās 72% vēlētāju. Galīgie referenduma rezultāti būs zināmi pēc trīs dienām, bet jau tagad ir skaidrs, ka lielākā daļa kurdu atbalsta neatkarības ideju.

Amatpersonas arī norāda, ka balsojuma rezultāti nav juridiski saistoši, bet tas ir solis ceļā uz reģiona suverenitāti. Irākas kurdu līderi norādījuši, ka tas uzreiz nenozīmēs neatkarības pasludināšanu, bet būs pamats sarunām ar Bagdādi par lielāku autonomiju. Ja sarunas būs nesekmīgas, tas tomēr galu galā var novest pie neatkarības pasludināšanas.

Bažas par notikušo referendumu jau paudušas Amerikas Savienotās Valstis, citas rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija.

Neskatoties uz riskiem, Irākas kurdu politiskais līderis Masuds Barzani ieņem stingru pozīciju.

 „Kurdistānas ļaudis ir izdarījuši savu izvēli rīkot referendumu. Protams, mēs sagaidām reakcijas no vienas puses vai otras puses. Bet mēs esam secinājuši, ka, lai arī kādi būtu riski, lai arī kāda būtu cena, tas ir labāk, nekā vienkārši gaidīt melnu un nezināmu likteni,” pauda Barzani.

Jau ziņots, ka  ANO Drošības padome brīdināja, ka Irākas kurdu neatkarības referendums ir potenciāli destabilizējošs. Pret referendumu stingri iebilst Irākas valdība, kā arī Turcija un Irāna, kurās tāpat dzīvo ievērojama kurdu minoritāte. Viena valsts, kas tomēr paudusi atbalstu kurdu neatkarības centieniem, ir Izraēla.  

Ar naftas rezervēm bagātais Irākas Kurdu apgabals de facto autonomiju ieguva pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, bet oficiālu pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.

Irākas ziemeļos esošais reģions savulaik daudz cietis no Huseina režīma, kas pret kurdiem vērsa represijas. Tagad Irākas kurdi, kas spēlējuši nozīmīgu lomu cīņā pret džihādistu grupējumu “Daīš” jeb „Islāma valsts”, vēlas vēl lielāku pašnoteikšanos vai pat neatkarību.

Irākas kurdu līderi iepriekš norādījuši – ja vairums nobalsos „par”, tas obligāti nenozīmē, ka uzreiz tiks pasludināta neatkarība. Tomēr tas būs starta šāviens „nopietnām sarunām” ar centrālo valdību Bagdādē.

Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms, bet 2005. gadā tika nostiprināts un oficiāli atzīts Kurdistānas autonomais apgabals. Kurdu apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti