Lietuva
Lietuvas Veselības ministrijas padomnieks ilgtermiņa aprūpes koordinēšanā un īstenošanā Mariuss Čurļonis pastāstīja, ka Lietuvā darbojas loģistikas departaments.
“Es domāju, viss notiek gludi, protams, ļoti bieži mēs esam atkarīgi no piegādes – cik daudz vakcīnu mēs saņemsim. Mums ir departaments un atbildīgā persona Veselības ministrijā, kas ir atbildīgi par vakcīnu izplatīšanu. Mēs sekojam statistikai informācijas sistēmā, kur varam izpētīt un izsekot, kā vakcīnas ceļo pa valsti un kā mēs tās varam sadalīt,” skaidroja Čurļonis.
Departaments nav speciāli izveidots.
“Mums ir cilvēks, kurš ir atbildīgs, kurš strādā ar vakcīnām, viņa galvenais pienākums ir novērot un kontrolēt procesu,” pauda Čurļonis.
Pirmie Lietuvā tiek vakcinēti tie, kas strādā ar Covid-19, tad sociālie darbinieki, skolotāji, vecāka gadagājuma cilvēki un riska grupas. Slimnīcās, kur strādā mediķi, vakcinācija notiek darba vietā.
Lietuvas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt vakcīnu primārās veselības aprūpes iestādē – klīnikā vai vietējā veselības centrā.
Lietuvā tiek gatavota vēl viena iespēja – vakcinēties aptiekās.
Uz jautājumu, vai atbildīgajiem par vakcinācijas procesu valstī ir arī lielāka alga vai kādas īpašas piemaksas, ja reiz darbs tik atbildīgs un šobrīd īpaši svarīgs, Čurļonis atbildēja noliedzoši: “Nē, nē! Cik man zināms, nav iekļauta nekāda papildu nauda par darbu, ko viņi dara!”
Bet ko mūsu kaimiņi domā par Latvijas Vakcinācijas biroju? Un galu galā – kā lietuvieši tiek galā bez atsevišķas un īpašas „vakcinācijas komandas”?
“Mums ir zināms šis fakts, ka tāds ir Latvijā. Mēs mācāmies dažādos veidos, skatoties uz citām Eiropas valstīm, kā tiek organizēts vakcinācijas process. Tomēr mūsu lēmums bija ieteikt Veselības ministrijas darbiniekiem samazināt savu darbu citās jomās un koncentrēties vakcinācijai,” norādīja Čiurlionis.
Lietuvas Veselības ministrijas pārstāvis piebilda, ka, tā kā ar Covid-19 pandēmiju neesam iepriekš saskārušies, mēs visi eksperimentējam un cenšamies atrast labāko risinājumu, un ir grūti teikt, kas beigās strādās labāk. Katra valsts izvēlas savu taktiku, un – “tad jau redzēsim, kas būs labi un kas, ne!” – teica Čurļonis.
Igaunija
Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietniece veselības jautājumos Marisa Jesse uzsvēra, ka galvenais šķērslis visā Eiropas Savienībā, visās Eiropas valstīs, ir limitētais vakcīnu daudzums.
“Igaunijā vakcinācijas procesu vada darba grupa, kas strādā kopā ar ministriju. Tajā ir pārstāvji no Igaunijas veselības aprūpes, kas ir atbildīgi par vakcīnu loģistiku, no Igaunijas veselības apdrošināšanas fonda, kas ir atbildīgi par attiecībām ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, par to samaksu, un no Ārstniecības aģentūras, kas ir atbildīgi par vakcīnu drošumu,” stāstīja Jesse.
Igaunijā nav vēl izveidoti vakcinācijas centri, bet vakcinācija notiek regulārajā veselības aprūpes sistēmā. Riska grupas tiek vakcinētas pie ģimenes ārsta.
Tā saucamā „pirmā frontes līnija”, piemēram, skolotāji, policija, glābšanas dienesti, tiek vakcinēti slimnīcās.
Arī Igaunijā šāda darba grupa īpašu atalgojumu par savu atbildīgo darbu nesaņem.
“Visi darba grupas pārstāvji, aģentūru darbinieki dara to kā savu ikdienas darbu. Protams, darba apjoms un darba stundas ir augstākas, salīdzinot ar ikdienas darbu, bet mēs to visu redzam kā intensīvu periodu, kas ir vienkārši jāpaveic sabiedrības un veselības sistēmas labā, lai tiktu atpakaļ normālā ikdienā,” teica Jesse.
Ko Igaunijā domā par mūsu Vakcinācijas biroju? Marisa Jesse atzina, ka neviena no valstīm nav kopijai otrai.
“Tādēļ mēs varam strādāt tikai ar tādām struktūrām, aģentūrām, kas mums ir. Igaunijai ir viena veida aģentūras, Lietuvai ir citas, Latvijai – vēl citas. Mūsu veselības aprūpes sistēmas nav identiskas, tādēļ arī risinājumi nevar būt identiski. Tomēr mēs uzturam kontaktu un cenšamies mācīties no labākās pieredzes, kas mums katram ir!” pauda Jesse.
KONTEKSTS:
Lai nodrošinātu sekmīgu masveida Covid-19 vakcinēšanos, izveidots brīvprātīgās vakcinēšanās projekts. Valdība 14. janvārī apstiprināja veselības ministra Pavļuta iniciatīvu veidot vakcinācijas projekta uzraudzības padomi un projekta vadības biroju. Biroja vadība uzticēta bijušajai Dziesmu un deju svētku izpilddirektorei Evai Juhņēvičai.
