Ķīnas valsts medijos nemainīgi bieži redzams prezidents Sji Dzjiņpins. Šajās smagajās nedēļās varu konsolidējušais līderis uzrauga cīņu ar epidēmiju, inspicē atbildīgo dienestu darbu, pārbauda, kā attīstās nepieciešamā infrastruktūra. Tautai tiek sniegts kareivīgs uzsaukums cīnīties kopā un uzvarēt bīstamo sērgu:
“Cīnīsimies šajā aizsardzības karā, šajā kopējā karā ar pilnu atdevi! Cīnīsimies šajā tautas karā! Mums jāceļ sava pašpārliecība, un pienāks laiks, kad mēs uzvarēsim!”
Straujie varas vertikāles lēmumi un to ātrā izpilde, piemēram, Ķīnas medijos īpaši izceltā divu pilnīgi jaunu slimnīcu uzcelšana Uhaņā, pasaulei tiek rādīta kā vēl viens atgādinājums priekšrocībām, ko nes Ķīnas īpašā politiskā sistēma.
Tikmēr, lai gan kompartijas cenzēti un kontrolēti, Ķīnas interneta sociālie tīkli iezīmē arī būtiskas plaisas sistēmā, kas cenšas visu kontrolēt, taču, izrādās, ne tik veiksmīgi, kā redzams televīzijas ekrānos.
Vispirms sabiedrību satricināja stāsts par Uhaņas ārstu Lī Veņlianu, kurš glāba citus, bet beigās pats nomira no liktenīgā vīrusa. Izrādījās, ka viņš centies brīdināt savus kolēģus par bīstamo vīrusu, tiklīdz to pamanīja, bet tika aizturēts un sodīts par baumu izplatīšanu. Līdzjūtība, bet arī niknums pret amatpersonām atspoguļojās ātri cenzētās, bet lielu auditoriju jau sasniegušās interneta publikācijās.
To, ka ne viss Uhaņā un citur rit gludi, palīdzējuši izcelt arī tur dzīvojošie ārvalstnieki. Tostarp lietuvietis Dovīds Sidabrs.
“Es raksturotu situāciju Uhaņā kā ļoti klusu haosu. Tas tāpēc, ka ielas ir klusas, un varētu šķist, ka nekas nenotiek, taču slimnīcās valda absolūts haoss. Pirmkārt, tāpēc, ka trūkst masku un citu aizsardzības līdzekļu, trūkst slimnīcu gultu un līdz ar to, manuprāt, ne visi pacienti, kuriem konstatēti simptomi, nonāk slimnīcās un tiek tur ārstēti. Ir lielas problēmas, un daudzi inficētie ir spiesti palikt mājās, un ir arī cilvēki, kuri mājās ir miruši. Tāpēc es domāju, ka statistikas dati par inficētajiem un mirušajiem nav precīzi. Varbūt to ir daudz vairāk, nekā oficiāli paziņots.
Nevis tāpēc, ka varasiestādes kaut ko censtos slēpt, bet vienkārši tāpēc, ka tās pašas nezina patieso skaitu,” sprieda Sidabrs.
Bet ir iedzīvotāji, kas paši ķērušies pie kamerām, lai atspoguļotu valdošo haosu. Cilvēktiesību jurists Čens Cjuiši devās uz Uhaņu, lai dokumentētu tur notiekošo.
“Es runāju ar māsiņu, teicu – jums te ir tik daudz pacientu, droši vien ir ļoti smagi. Māsiņa teica – tas nav nekas, daudz mazāk nekā pirms dažām dienām. Tad visi gaiteņi bija pilni, nevarēja izspiesties cauri, vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Tad biju ārkārtīgā stresā, es raudāju katru dienu,” par dzirdēto stāstīja Čens Cjuiši.
Tomēr drīz vien viņš pats sāka satraukties par savu likteni. Un nevis vīrusa, bet gan varasiestāžu dēļ. Kameras priekšā gan vēl izturoties kareivīgi.
“Man nav bail! Man priekšā ir vīruss, bet aiz muguras visas Ķīnas administratīvā vara. Kamēr es vien dzīvošu šajā pilsētā, es turpināšu ziņot – tikai to, ko redzu un ko dzirdu. Man patīk būt tiešam un, pie velna, teikšu pavisam tieši – man pat nav bail no nāves, vai jūs domājat, ka man ir bail no komunistiskās partijas?” video ziņojumā sacīja aktīvists.
Tomēr pēc visa spriežot, Čena Cjuiši satraukums bija pamatots. Viņa publicētajā “Twitter” kontā piektdien tika ierakstīts, ka viņa ģimene vairs nezina viņa atrašanās vietu un viņa telefons klusējot.
Vēlāk saņemtas ziņas par vēl viena pilsoniskā žurnālista, Uhaņas uzņēmēja Fana Bina pazušanu. Arī viņš dokumentēja notiekošo Uhaņā.
Reaģējot uz plaisām oficiālajā stāstā par veiksmīgo cīņu ar bīstamo vīrusu, Ķīnas varasiestādes atlaidušas vai pazeminājušas amatā vairākas reģionālas nozīmes amatpersonas brīdī, kad oficiāli apstiprinātais bojāgājušo skaits pārsniedza vienu tūkstoti. Taču diez vai tas var pārliecināt tos, kuri uzskata, ka nevis amatpersonu nomaiņa, bet gan brīva apmaiņa ar informāciju ir viens no spēcīgākajiem ieročiem cīņā ar jauno koronavīrusu.
KONTEKSTS:
2019. gada decembrī Ķīnā sākās jauna vīrusa izplatība. Jaunā vīrusa uzliesmojuma epicentrs ir Ķīnas centrālās daļas pilsēta Uhaņa, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pretēji sākotnējiem pieņēmumiem secināts, ka vīruss varētu tikt pārnests arī no cilvēka uz cilvēku.
Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņojusi par valsts mēroga ierobežojumiem. Vīruss izplatījies arī ārpus Ķīnas: Japānā, Filipīnās, Dienvidkorejā, Taivānā, Taizemē, Vjetnamā, Saūda Arābijā, Singapūrā, ASV, un Austrālijā. Pirmie gadījumi identificēti arī Eiropā – Francijā, Vācijā un Somijā.
Savukārt Pasaules Veselības organizācija (PVO) saistībā ar Ķīnas koronavīrusu izsludinājusi augstāko starptautisko ārkārtas stāvokli veselības aizsardzības jomā. Jaunā tipa koronavīrusa uzliesmojums radījis īpašu satraukumu, jo tas ir radniecīgs SARS jeb smagā akūtā respiratorā sindroma izraisītājam. SARS 2002. un 2003. gadā prasīja gandrīz 800 cilvēku dzīvības, pārsvarā kontinentālajā Ķīnā un Honkongā.
Mirušo skaits tagad ir pārsniedzis SARS jeb smagā akūtā respiratorā sindroma uzliesmojumā mirušo skaitu Ķīnā un Honkongā 2002. un 2003.gadā.
