Sadaļas Sadaļas

Japānas lēmums iepludināt okeānā Fukušimas radioaktīvo ūdeni izraisa protestus

Dienvidkorejas Ārlietu ministrija otrdien izsauca Japānas vēstnieku, lai iesniegtu protestu par Japānas lēmumu ielaist Klusajā okeānā radioaktīvu ūdeni no avarējušās Fukušimas atomelektrostacijas (AES).

Japānas valdība pēc ilgstošām debatēm nolēmusi, ka nākamo divu gadu laikā valsts atbrīvosies no 1,3 miljoniem tonnu radioaktīvā ūdens, kas pašlaik glabājas īpašos rezervuāros.

Japānas valdības atbalstītais plāns paredz, ka ūdens tiks attīrīts no gandrīz visiem radioaktīvajiem elementiem un tad atšķaidīts. Radiācijas līmenis šajā ūdenī būšot ne lielāks par pieļaujamo normu, kas ir spēkā dzeramā ūdens kvalitātes standartiem. Ūdens nopludināšana jūrā, domājams, vēl nesāksies vismaz divus gadus.

"Mēs to darīsim tikai tad, kad nodrošināsim, ka process ir drošs. Negatīvās baumas to nedrīkst aizkavēt vai sagraut Fukušimas iedzīvotāju cerības uz atveseļošanos," uzsver Japānas premjerministrs Josihide Suga.

Zinātnieki apgalvo, ka nav zināms, kādu ietekmi uz zemūdens iemītniekiem ilgtermiņā varētu radīt saskarsme ar šādu radioaktīvu materiālu. Pret radioaktīvā ūdens ielaišanu okeānā iestājas vietējie vides aizstāvji, kā arī Japānas kaimiņvalstis Ķīna un Dienvidkoreja.

“Japānas valdības lēmums ir absolūti nepieņemams. Lēmums par Fukušimas tverņu ūdens izlaišanu jūrā ne tikai apdraud kaimiņvalstu drošību un jūras vidi, bet par to arī vienpusēji tiek lemts bez pietiekamas diskusijas un vienošanās ar mūsu valsti," norāda Dienvidkorejas valdības pārstāvis Ku Junčols.

Speciālisti norāda, ka Fukušimas ūdenī ir paaugstināts radioaktīvā tritija līmenis. Zvejnieki raizējas, ka tritijs uzkrāsies zivīs un nokļūs arī cilvēku pārtikā. Tritija pussabrukšanas periods gan ir salīdzinoši neliels, nedaudz vairāk kā 12 gadi, tādēļ laika gaitā šī problēma mazināsies. Zinātnieki vēsta, ka cilvēkam tritijs ir bīstams tikai ļoti lielās devās.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra atbalsta Japānas plānu, norādot, ka tā ir starptautiski pieņemta prakse un process ir līdzīgs tam, kādā tiek apstrādāti notekūdeņi atomelektrostacijās visā pasaulē.

“Japānas izvēlētā metode ir tehniski atbilstoša un atbilst starptautiskajai praksei, kaut arī lielais ūdens daudzums to padara par unikālu un sarežģītu gadījumu. Kontrolētu ūdens novadīšanu jūrā regulāri izmanto atomelektrostacijas pasaulē, ievērojot stingru regulatīvo kontroli, drošības un vides standartus," vēsta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grossi.

Neapmierinātību izsaukušais lēmums pieņemts neilgi pēc tam, kad Japāna pieminēja desmito gadadienu kopš 2011.gada 11.martā notikušās Fukušimas AES avārijas, ko izraisīja spēcīga zemestrīce un tai sekojošais cunami. Tās rezultātā tuvējā apkaimē noplūda liels daudzums radiācijas.

KONTEKSTS:

2011. gada 11. martā Fukušimas atomelektrostacijā pēc zemestrīces pilnībā sabojājās dzesēšanas sistēmas, kā dēļ notika kodolreaktoru serdeņu kušana un radioaktīvo materiālu noplūšana vidē. Tas izraisīja pasaulē nopietnāko kodolkatastrofu kopš Černobiļas atomelektrostacijas sprādziena 1986. gadā.

Katastrofas seku likvidēšanas darbi, kas izmaksājuši triljoniem jenu, joprojām turpinās, vairākas pilsētas nepieciešams atjaunot un attīrīt no piesārņojuma un gruvešiem. Paredzams, ka darbi varētu ilgt vēl 40 gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt