Japānas tautsaimniecība pagājušā gada nogalē piedzīvoja negaidītu lejupslīdi, kas bija saistīta ar Japānas nacionālās valūtas jenas vērtības vājināšanos un zemu iekšējo patēriņu.
Japānas valdība ceturtdien paziņoja, ka pagājušajā gadā Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) bija 4,2 triljoni ASV dolāru, savukārt Vācijas nominālais IKP sasniedza 4,5 triljonus dolāru.
Ņemot vērā šo rādītāju, Vācija ir apsteigusi Japānu un kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē aiz ASV un Ķīnas.
Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts pērn audzis par 1,9%, bet Vācijā tas saruka par 0,3%.
Laikā no oktobra līdz decembrim Japānas IKP samazinājās par 0,4%, salīdzinot ar šo pašu periodu gadu iepriekš, bet laikā no jūlija līdz septembrim kritums bija vēl lielāks – 2,9%.
Japānas ekonomikas izaugsmes samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas nozīmē, ka valstī ir iestājusies tehniskā recesija.
Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu.
Pēdējo divu gadu laikā jēnas vērtība pret dolāru ir samazinājusies par vairāk nekā 18%.
Tas daļēji bija saistīts ar to, ka Japānas Banka uzturēja negatīvas procentu likmes, lai panāktu cenu kāpumu. Citu valstu centrālās bankas tikmēr paaugstināja procentu likmes, lai iegrožotu augsto inflāciju.
"Apsteigšana (..) dolāra izteiksmē lielā mērā notikusi, pateicoties jenas vērtības kritumam pēdējā laikā. Japānas reālais IKP patiesībā pārspējis Vāciju kopš 2019. gada," sacīja "Fitch Ratings" ekonomists Braiens Koultons.
Vācijas no eksporta atkarīgos ražotājus sevišķi smagi skāra enerģijas cenu pieaugums pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.
Eiropas lielākajai ekonomikai arī kaitējuši Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par procentlikmju paaugstināšanu eirozonā, kā arī neziņa par tās budžetu un hronisks kvalificēta darbaspēka trūkums.
Ekonomisti brīdina, ka Japānas ekonomikas izaugsme būs negatīva arī šī gada pirmajos trijos mēnešos. Tas varētu būt saistīts ar globālās ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos, vāju iekšējo pieprasījumu un gada sākumā Japānā notikušo postošo zemestrīci.
Japānas iedzīvotāji neslēpj sarūgtinājumu par to, ka viņu ekonomika vairs nav starp trim lielākajām pasaulē.
"Protams, tas ir nožēlojami. Man nepatīk domāt par to, ka Japānas ekonomikā ir iestājies pagrimums. Man ir kauns," Tokijā dzīvojošais biroja darbinieks Nao Sasaki sacīja telekanālam ANC.
Ekonomikas lejupslīdes dēļ daudzi japāņi rūpīgāk apsver savus tēriņus. "Mana alga darbā ir samazinājusies. Lai ietaupītu naudu, es vairs nepērku apģērbu un neēdu ārpus mājām," pastāstīja Risa Šinkava.
Arī Miho Ozaki ģimene cenšas dažādi ietaupīt: "Degvielas un elektrības cenas ir pieaugušas, tāpēc tagad izmantojas eļļas radiatorus un cenšamies retāk pārvietoties ar privāto automašīnu."
Vācijā ziņa, ka valsts ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, nav uzņemta ar lielām gavilēm.
Vācijas iekšzemes kopprodukts pagājušā gada pēdējā ceturksnī samazinājās, un ir bažas, ka arī Eiropas lielākajā ekonomikā varētu iestāties tehniskā recesija.
Ekonomisti prognozē, ka tuvākajos gados Vācijas un Japānas ekonomika stagnēs, jo abās valstī sabiedrība strauji noveco un trūkst darbaspēka, kas ietekmēs produktivitāti un konkurētspēju.
Tas ļaus pasaules pēc iedzīvotāju skaita lielākajai valstij Indijai drīzumā kļūt par trešo lielāko ekonomiku.
