Oficiāli pasākums saucas "Konference par Eiropas nākotni", kas liek domāt, ka tas būs sarunu festivāls. Šobrīd plānots, ka konference sāksies 9. maijā Strasbūrā. Būs virkne dažādu pasākumu un arī interaktīva daudzvalodu digitālā platforma, lai uzklausītu Eiropas pilsoņu domas par to, kādā virzienā ES attīstīties tālāk, ko grib paši eiropieši, vai, piemēram, vajag Briselei dot kādas papildu kompetences.
Trešdien, 10. martā, beidzot visas trīs institūcijas parakstīja vienošanos par šīs konferences izveidi. Tās gala secinājumiem jābūt gatavam pēc gada – 2022. gada pavasarī.
Lietas, par ko varētu būt karstas diskusija, vai Eiropai vajadzīga vienotāka ārpolitika, vai vajadzīga veselības savienība – jo šobrīd veselības joma ir katras dalībvalsts pārziņā, bet pandēmija parāda, ka varbūt būtu labāk, ja tā tiktu koordinēta Eiropas līmenī. Bet vai pilsoņi ir uz to gatavi?
Jautājums, uz ko nevar atbildēt, – vai eiropieši vēlēsies mainīt ES tik ļoti, ka tas novedīs arī pie izmaiņām Eiropas līgumā.
"Šī konference par Eiropas nākotni nav tikai kārtējā, kā daži saka, "Briseles burbuļa” konference. Tai jāiet aiz Briseles robežām, jāiet aiz dalībvalstu galvaspilsētu robežām, jo, lai šī konference būtu veiksmīga, mēs vēlamies sasniegt tā saucamo "kluso vairākumu"," paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Par konferenci jau runāts labu laiku, bet ilgi institūcijas nevarēja vienoties – kas to vadīs. To ļoti gribēja darīt bijušais Beļģijas premjers, tagad eiroparlamentārietis Gijs Ferhofstads, bet dalībvalstis pret viņu iebilda, baidoties, ka viņš aizvilks uz federālismu, uz Eiropas Savienotajām valstīm. Tagad ir vienošanās – pasākumu vadīs visu trīs institūciju – EK, ES Padomes un EP – vadītāji kopā.
