Ziņojums: ES var kļūt tikpat atkarīga no Ķīnas akumulatoriem kā no Krievijas enerģijas

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par nepieciešamību Eiropas Savienībai (ES) nodrošināt lielāku diversifikāciju tirdzniecībā un kļūt pašpietiekamākai. Spēcīga atkarība no viena piegādātāja rada ievērojamus riskus, ko Brisele ir sapratusi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Tagad politiķi kļūst arvien satrauktāki par atkarību no Ķīnas. Šobrīd ES turpinās diskusijas par Kritiski svarīgo izejvielu likumu, kas risina bloka apgādi ar tehnoloģiju ražošanai svarīgiem materiāliem.

Ziņojums: ES var kļūt tikpat atkarīga no Ķīnas baterijām, kā no Krievijas enerģijas
00:00 / 04:21
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

  • ES atkarīga no vairāku kritiski svarīgu izejvielu, piemēram, litija, kobalta, volframa piegādes.
  • Turpmākajās desmitgadēs pieprasījums pēc šīm stratēģiskajām izejvielām pieaugs straujāk.
  • ES apgādi ar tehnoloģiju ražošanai svarīgiem materiāliem risina Kritiski svarīgo izejvielu akts.
  • Eiropas Komisijas pārstāvis: Jāapzinās, ka pilnīgi pašpietiekama Eiropas Savienība nebūs nekad.
  • Dokuments: ES var kļūt tikpat atkarīga no Ķīnas akumulatoriem kā iepriekš no Krievijas enerģijas.

Elektromobiļu, saules paneļu, viedtālruņu un citu tehnoloģiju ražošanai ir vajadzīgas vairākas kritiski svarīgas izejvielas, no kuru piegādes ES pašlaik ir atkarīga. Šo izejvielu vidū ir, piemēram, bismuts, bors, kobalts, varš, litijs, titāns un volframs. Šiem materiāliem būs izšķirīga nozīme ES pārejā uz zaļu un digitālu ekonomiku, un to piegāde ir būtiska bloka ekonomikas noturībai, konkurētspējai tehnoloģijās un stratēģiskajai autonomijai.

Sākoties Krievijas karam pret Ukrainu un Ķīnas tirdzniecības un rūpniecības politikai kļūstot arvien agresīvākai, tādām izejvielām kā kobalts un litijs ir parādījies arī ģeopolitiskais aspekts. Ņemot vērā globālo pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un ekonomikas digitalizāciju, paredzams, ka turpmākajās desmitgadēs pieprasījums pēc šīm stratēģiskajām izejvielām pieaugs vēl straujāk.

ES apgādi ar tehnoloģiju ražošanai svarīgiem materiāliem risina Kritiski svarīgo izejvielu akts. Likuma mērķis ir veicināt ES konkurētspēju un autonomiju, samazinot birokrātiju, veicinot inovāciju visā vērtības ķēdē, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus un stimulējot pētniecību, alternatīvu materiālu un videi draudzīgu ieguves un ražošanas metožu izstrādi.

Pirms dažām dienām Eiropas Parlaments (EP) pieņēma nostāju par šo likumu, un tagad sāks sarunas ar Eiropas Padomes prezidentvalsti Spāniju, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā.

Savā nostājā EP deputāti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt stratēģiskas partnerības starp ES un trešajām valstīm attiecībā uz svarīgākajām izejvielām, lai tādējādi dažādotu bloka apgādi — uz vienlīdzīgiem pamatiem un ar ieguvumiem visām pusēm.

Viņi vēlas bruģēt ceļu ilgtermiņa partnerattiecībām ar zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, apmācību un kvalifikācijas celšanu, lai radītu jaunas darbavietas ar uzlabotiem darba apstākļiem un veicinātu labākus ekoloģiskos standartus partnervalstīs.

Kā norāda Žoakims Nunjess de Almeida, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus un rūpniecības ģenerāldirektorāta pārstāvis, ir jāapzinās, ka pilnīgi pašpietiekama ES nebūs nekad.

"Skaidrs, ka mūsu nolūks ir dažādot kritisko izejvielu piegādātājus, bet mēs lieliski saprotam, ka lielā mērā būsim atkarīgi no pārējās pasaules, un vēlamies, lai šī atkarība ir pēc iespējas diversificēta. Tādēļ mums ir šis stratēģisko partnerību instruments. Mēs pie valstīm ejam un sakām, ka vēlamies piekļuvi to izejvielām, bet tas nozīmē, ka mums ir jāvienojas par biznesa nosacījumiem. Valstis teiks "jā", bet tad prasīs – ko tieši varat pie mums atvest – cik lielas investīcijas un naudu varat dot?" klāstīja EK pārstāvis.

Šādas partnerības gan nav vienīgais instruments. Eiroparlamentārieši arī vēlas panākt lielāku uzmanību pētniecībai un inovācijai, lai meklētu aizstājējmateriālus un ražošanas procesus, kas ļautu stratēģiski svarīgās tehnoloģijās aizstāt izejvielas. Tāpat viņi vēlas noteikt mērķus materiālu apritei, lai veicinātu stratēģisko izejvielu ieguvi no atkritumiem. Deputāti arī uzstāj, ka ir jāsamazina birokrātija, kas jo īpaši apgrūtina mazos un vidējos uzņēmumus.

ES atkarību no trešo pušu piegādātajām izejvielām un precēm, kurās tās tiek izmantotas, izgaismo dokuments, kas nonācis aģentūras "Reuters" rīcībā. Šis dokuments būs pamatā diskusijām par Eiropas ekonomisko drošību ES līderu sanāksmē, kas gaidāma oktobra sākumā Granadā, Spānijā.

Dokumentā brīdināts, ka ES līdz 2030. gadam varētu kļūt tikpat atkarīga no elektroautomašīnās izmantotajiem Ķīnas litija jonu akumulatoriem un kurināmajiem elementiem, cik atkarīga tā bija no Krievijas enerģijas pirms Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā.

Satraukušies par Ķīnas pieaugošo globālo pašpārliecinātību un ekonomisko svaru, vadītāji apspriedīs EK priekšlikumus, lai samazinātu risku, ka Eiropa būs pārāk atkarīga no Ķīnas, un apspriedīs nepieciešamību plašāk sadarboties ar Āfriku un Latīņameriku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti