Pilnu interviju Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu klausies angļu valodā LTV podkāstā.
Ina Strazdiņa: Jūs viesojaties mūsu valstī izaicinājumu pilnā laikā. Pēdējā statistika liecina, ka ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaits arvien aug, un arī Igaunijā tas ir krietni lielāks – dienā pāri tūkstotim. Kas ir noticis? Kāpēc kļūst sliktāk?
Kersti Kaljulaida: Šis otrā viļņa inficēšanās ātrums ir ļoti citādāks. Valstīs, kuras ir mazāk blīvi apdzīvotas, tas ir prasījis kādu laiku. Taču mēs šo vīrusu vēl nekontrolējam. Tas darbojas tāpat kā pandēmijas, kas mūs piemeklēja pirms gadsimta. Taču ar ierobežojumiem, kas mums ir, mēs tomēr ceram to samazināt. Ja visas valstis ievērotu vismaz tādus nosacījumus, kādus pilda Igaunija, tad mēs šādu vīrusa palielināšanos nepieredzētu. Taču izeja ir vakcinēšanās un ir jātic zinātniekiem, kuri apliecina, ka šīs vakcīnas ir drošas.
Ina Strazdiņa: Cik tālu jūs esat ar vakcinēšanās programmu? Saprotu, ka visapdraudētākā sabiedrības daļa, piemēram, mediķi, savas vakcīnas jau ir saņēmuši?
Kersti Kaljulaida: Tās saņem mediķi kopā ar citām visjūtīgākajām grupām, būtībā, lai medicīnas sistēma gluži vienkārši nesabruktu. Kad kļuva pieejamas "Pfizer" un "Moderna" vakcīnas, ko drīkst lietot arī vecākiem cilvēkiem, mēs tiešām primāri koncentrējāmies uz šo sabiedrības daļu. Bet, kad kļuva pieejama arī "AstraZeneka", ko neiesaka vecākiem cilvēkiem, tad sākām vakcinēt arī policistus, bruņotos spēkus un citus.
Patlaban Igaunijā ir vakcinēti 6% cilvēku un 25% visneaizsargātāko, proti, kam ir pāri astoņdesmit [gadiem].
Ina Strazdiņa: Jūs neteicāt "nē" Krievijā ražotajai vakcīnai "Sputņik". Vai jūs apsvērtu arī tās izmantošanu?
Kersti Kaljulaida: Eiropā ir valstis, kuras jau tagad apsver iespēju iegādāties "Sputņik", nesagaidot Eiropas Savienības apstiprinājumu. Igaunija nav starp tām. Mūsu premjerministre ir ļoti skaidri pateikusi, ja tās vakcīnas, kuras nāks no trešajām valstīm, būs reģistrētas lietošanai arī Eiropas Savienībā, mēs nešķirosim, kuras būs tās, ko lietosim, un kuras ne. Taču mēs tās nepirksim pirms Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājuma.
Ina Strazdiņa: Cik gatavi igauņi ir vakcinēties, jo zināma skepse valda cilvēkos gan Lietuvā, gan pie mums. Kā ir ar igauņiem?
Kersti Kaljulaida: Jā, šāds uztraukums ir arī Igaunijā. Es saprotu, kad cilvēki saka, ka baidās no blaknēm, drudža, problēmām, kas uz kādu brīdi var rasties. Un īpaši gados jauni cilvēki, kuri ir pārslimojuši Covid-19 bez jebkādām lielām izpausmēm. No otras puses, es bažījos par teorijām, kam nav nekāda sakara ar realitāti. Piemēram, gadījumos, kad cilvēki saka, ka vakcīna var ietekmēt viņu ģenētisko kodu. Tas vienkārši nav iespējams! Es saprotu, ka pat tad, ja skolā ir mācīta bioloģija, tas uzreiz nav saprotams, bet, lūdzu, uzticieties zinātniekiem un vakcinējieties.
Ina Strazdiņa: Vai jūs esat saņēmusi savu vakcīnu?
Kersti Kaljulaida: Vēl ne, jo tam nav bijis akūta iemesla, piemēram, plānota vizīte, kura nebūtu iespējama bez vakcinēšanās. Bet esmu droša, ka agri vai vēlu tas būs nepieciešams, lai, piemēram, ieietu telpā pilnā ar citu valstu vadītājiem. Tā būs obligāta prasība, bet līdz tam es turpinu gaidīt. Tiesa, man ir plānota vizīte pavasarī, un tur ir NATO prasības vakcinēties. Biroja cilvēki, kuri dosies līdzi, jau ir vakcinēti, līdz ar to, visticamāk, es arī drīz saņemšu savu vakcīnu.
Ina Strazdiņa: Pie mums, Latvijā, valdības pārstāvji jau ir vakcinējušies, kamēr kaimiņos, Lietuvā, par to vēl ir diskusijas. Kā tas ir Igaunijā?
Kersti Kaljulaida: Es gribētu uzsvērt, ka ne Igaunijas valdība, nedz es pati, mēs nekādā veidā neesam atturējušies no vakcīnām, mēs gluži vienkārši domājam, ka neesam prioritārajā grupā, jo lielāko daļu sava darba varam veikt attālināti. Mēs to darīsim, ja tas būs noderīgi mūsu darbam.
Taču mēs nevēlējāmies to darīt, pirms nebijām droši, ka Igaunijas vissneaizsargātākie cilvēki, piemēram, veco ļaužu pansionātos, vai arī ārsti, ir drošībā.
Tomēr arī citām sabiedrības grupām vakcīnām ir jābūt pieejamām, tādēļ es atbalstu Latvijas valdības lēmumu.
Ina Strazdiņa: Ko, jūsuprāt, šī pandēmija būs nodarījusi Baltijas valstīm, ko būs atstājusi mums mantojumā?
Kersti Kaljulaida: Lielus fiskālos parādus, daudz garīgās veselības problēmu. Taču arī šim mākonim ir zelta maliņa, jo Igaunijā mēs šīm lietām līdz šim esam pievērsuši pārāk maz uzmanības. Līdz ar to ilgtermiņā tā ir pozitīva lieta. Par ekonomiku – ja tās atlabšanai izmantosim visus mūsu pašu un Eiropas Savienības piedāvātos resursus un īstenosim tās restrukturizāciju, pavērsienu zaļās ekonomikas virzienā, tad tam var būt ļoti labs iznākums, taču tas prasīs gudrus, precīzus un radošus lēmumus. Ja mēs šo naudu izmantosim ekonomikas šoka tūlītējai mazināšana, tad, jā, tam būs efekts, taču tas būs tālu no tā, ko mēs būtu varējuši sasniegt. Tāpēc es ceru, ka mums būs zināšanas un politiskā drosme, lai īstenotu pareizos lēmumus.
