Lai gan oficiāli Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka vēl pēta Grieķijas iesniegtos reformu priekšlikumus, avoti Briselē ziņo, ka ar to esot par maz, lai varētu vienoties par 7,2 miljardu eiro izmaksu. Tāpat esot arī skaidrs, ka sarunas starp Grieķijas un EK pārstāvjiem turpinās, lai mēģinātu rast kādu kopsaucēju pirms trešdien paredzētās Grieķijas premjera Alekša Cipra tikšanās ar EK, kā arī Vācijas un citu valstu vadību. Paredzams, ka šī saruna notiks ES un Latīņamerikas samita starplaikos.
Tomēr sarunā ar Latvijas Radio Strasbūrā EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis bija diezgan cerīgs, ka vienošanos ar Grieķiju tomēr varētu izdoties drīzumā panākt. „Pašreiz tehniskais darbs ir paveikts tādā apjomā, ka Grieķijas gatavības gadījumā sagatavot tādu budžeta stratēģiju, kas ļautu atjaunot finanšu stabilitāti, tad to var izdarīt īsā laikā – tuvāko dienu laikā,” saka Dombrovskis.
Tiek ziņots, ka Grieķijas valdība esot piekritusi pacelt pievienotās vērtības nodokli, kas bija viena no galvenajām aizdevēju prasībām. Tomēr jautājumā par pensiju sistēmas reformu Cipra kabinets joprojām neesot gatavs piekāpties.
Dombrovskis gan uzsver, ka vispirms būtu jāvienojas par kopējiem budžeta mērķiem. „Jau nākamajā solī ir nepieciešams noteikt, kādus bilances mērķus ir jānosaka, lai šos bilances mērķus sasniegtu. Pēdējās dienās ir noticis ļoti intensīvs darbs, un sarunas ir ļoti būtiski pavirzījušās uz priekšu,” norādīja Dombrovskis.
Vairākās Eiropas galvaspilsētās pacietība jau sāk zust. Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs ziņu aģentūrai “Reuters” ir sacījis, ka pārējās valstis esot darījušas visu iespējamo, lai noturētu Grieķiju eirozonā, bet tagad viņu pacietībai sākot pienākt gals.
Iepriekš arī EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kurš tiek uzskatīts par vienu no Cipra sabiedrotajiem Briselē, bija publiski neapmierināts ar Cipra uzvedību un paziņojumiem. Junkers arī atteicās pacelt Cipra telefonzvanu sestdien, sakot, ka pirms konkrētu priekšlikumu saņemšanas viņiem neesot par ko runāt.
Tomēr vienošanos ir nepieciešams panākt steidzami, jo Grieķijai draud beigties finanšu līdzekļi. Turklāt esošā starptautiskā palīdzības programma tika pagarināta vien līdz jūnija beigām. Tāpat ir jāņem vērā, ka apsolītās reformas ir jāapstiprina Grieķijas parlamentā, lai naudu būtu iespējams izmaksāt.
Tāpat Grieķijai mēneša beigās ir jāveic apjomīgs maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam, lai atdotu iepriekš ņemto aizņēmumu. Ja maksājums netiks veikts laikā, Grieķijā iestāsies defolts, kas var veicināt valsts izstāšanos no eirozonas.
Atēnas vēlas saņemt pēdējo 7,2 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma daļu, bet kreditori atsakās to maksāt, kamēr Grieķija nav īstenojusi ekonomiskās reformas.
Intervijā itāļu laikrakstam „Corriere della Serra” Grieķijas premjers paudis viedokli, ka valsts izstāšanās no eirozonas varētu nozīmēt līdzīgu likteni arī Spānijai un Itālijai.
