Euranet Plus

Eiropas Konservatīvo grupas pārstāvis Daltons: "Brexit" Lielbritāniju neiedzīs strupceļā

Euranet Plus

Saharova balvu, visticamāk, varētu saņemt nebrīvē esošais Sencovs

Grieķijas ekonomikai prognozē ilgstošu un lēnu atkopšanos

Grieķijas ekonomikai prognozē ilgstošu un lēnu atkopšanos

Pagājuši divi mēneši kopš brīža, kad Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis tautai par starptautiskās palīdzības programmas beigām. Aizvadīto astoņu gadu laikā valsts vērsusies pēc finanšu atbalsta trīs reizes, saņemot vairāk nekā 256 miljardus eiro. Tomēr arī tagad grieķu uzņēmēji un iedzīvotāji vēl aizvien atrodas stingrās nodokļu politikas skavās un tūlītēju atvieglojumu nejūt.


22 gadus vecais Panajotis Orfans ir automazgātavas īpašnieks Atēnu piepilsētā. Uzņēmumu viņš nodibināja pirms aptuveni divarpus gadiem, un šo laiku viņš raksturo kā smagu. Peļņu ierobežoja gan nepārtrauktā nodokļu celšana, gan kopējā nospiedošā krīzes gaisotne, kuras dēļ iedzīvotāji centās ietaupīt pēc iespējas vairāk. Taču pēdējo mēnešu laikā uzņēmējs ir sajutis nelielu situācijas uzlabošanos – klientu skaits un tātad arī ienākumu apjoms pakāpeniski palielinās:

„Pēdējo divu mēnešu laikā, kad tika izbeigta starptautiskā aizdevuma programma, visi individuālie uzņēmēji ir atguvuši otro elpu. Mēs ceram, ka valsts turpinās šo augšupejas kursu. Valdības pieņemtie taupības pasākumi mani nav tik lielā mērā iespaidojuši, bet citiem uzņēmumiem gājis sliktāk.”

Nelielu uzlabojumu salīdzinājumā ar smagākajiem ekonomiskās lejupslīdes gadiem finanšu krīzes sākumā  sajutis arī 46 gadu vecaiss uzņēmējs Hrists. Viņaprāt, izdzīvot spēja vien stiprākie. Par starptautiskās palīdzības programmas beigām viņa viedoklis ir skeptisks:

''Starptautiskā vienošanās ir beigusies tikai uz papīra. Faktiski mūsu saistības ir uz turpmākajiem, nezinu, 30-40 gadiem. Pēdējos astoņus gadus mēs, uzņēmēji, cīnījāmies izmisīgi, cīnījāmies vienatnē. Lai gan pēdējo divu  gadu laikā ir redzamas atkopšanās pazīmes, man šķiet, ka mēs vēl ilgi turpināsim šo lēno attīstības ceļu.''

Gaismu tuneļa galā, proti, ekonomiskās situācijas uzlabošanos, vēl nav pamanījuši daudzi iedzīvotāji.

Par to liecina arī jaunākie dati, kas, runājot par nākamgad ieplānotā netiešo nodokļu (kā, piemēram, PVN un patēriņa nodokļi) apjoma, ierindo Grieķiju līderpozīcijā starp 19 eirozonas valstīm.

„Man nešķiet, ka kaut kas būtu mainījies. Paies vēl daudzi gadi, pirms mēs pārvarēsim aizvadīto gadu krīzi,” saka kāda sieviete.

Šajā ziņā eksperti un politiķi ir vienisprātis: Grieķija vēl ilgi paliks stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Valsts vadībai ir jāatskaitās par katru nākamā gada valsts budžeta izdevumu pozīciju. Šobrīd premjera Alekša Cipra valdība cenšas pasargāt vecuma pensijas no kārtējās samazināšanas. Galīgo lēmumu šajā jautājumā eiro zonas finanšu ministri varētu pieņemt decembra sākumā. Atēnu universitātes Ekonomikas nodaļas profesors Panajotis Petrakis Latvijas Radio atzīst – trešās aizdevuma programmas noslēgumam ir vairāk nomināla nozīme. Strauja ekonomikas atkopšanās tuvāko gadu laikā nav sagaidāma. Un, lūk, kāpēc:

„Mūsu priekšā ir pensiju apcirpšana. Iespējams, mums izdosies no tās izvairīties. Tomēr problēma paliks. Prasība uzturēt primāro pārpalikumu 3,5 % no iekšzemes kopprodukta apmērā ir pārāk stingra. Tā gluži kā ar nazi nogriež jebkādas izredzes uz strauju izaugsmi. Šāda prasība būtu pārāk augsta jebkurai pasaules valsts ekonomikai. Visā starptautiskajā ekonomikas vēsturē mēs esam pirmā valsts, kurai ir uzlikts pienākums uzturēt tik augstu primāro pārpalikumu. Tāpēc mūsu attīstības izredzes šobrīd ir visai pieticīgas.”

Kā raksta Grieķijas laikraksts „Kathimerini”, atsaucoties uz dažu avotu teikto, Eiropas Komisijā pastāv bažas, ka valsts nākamā gada budžeta pasākumi neļaus sasniegt mērķi – primāro pārpalikumu, kas sasniegtu trīsarpus procentus no IKP. Tam varētu pietrūkt no 300 līdz 400 miljoniem eiro. Un tas varētu nozīmēt jaunus taupības pasākumus krīzes nomocītajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti