Dienas notikumu apskats

Fiskālā padome pirms vēlēšanām uzteic partiju attieksmi pret valsts finansēm

Dienas notikumu apskats

Inčukalna dīķu gudrons pārtop par kurināmo «Cemex» rūpnīcai

Grieķija noslēdz starptautisko aizdevumu programmu un atgriežas tirgos

Grieķijai pēc glābšanas programmas priekšā vēl daudz izaicinājumu

Grieķija veiksmīgi pabeigusi starptautisko glābšanas programmu, kas palīdzēja valstij tikt galā ar parādu krīzi. Eirozonas finanšu ministru grupas vadītājs Mario Čenteno paziņojis, ka pirmo reizi kopš 2010. gada Grieķija "varēs atkal stāvēt pati uz savām kājām". Glābšanas fonda amatpersonas gan brīdina, ka Atēnām vēl priekšā daudzi izaicinājumi.

ĪSUMĀ:

  • Starptautiskais atbalsts astoņu gadu garumā
  • Līdztekus atbalstam milzīgi taupības pasākumi
  • Taupības pasākumi un sāktās reformas jāturpina
  • Ekonomika aug lēni, sabiedrībā maz optimisma

Pirmdien, 20.augustā, Grieķija pieliek punktu pēdējai aizdevuma programmai, kas ir daļa no kopumā astoņus gadus ilgā starptautiska atbalsta. Grieķija ir iegājusi vēsturē kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas no finanšu un ekonomiskās krīzes ir cietusi vissmagāk un kuras kasē visā šajā laikā ir ieskaitīti teju 300 miljardi eiro.

Grieķija beidzot iznirusi virs ūdens pēc ekonomiskās krīzes, kuru pielīdzināja Lielajai depresijai. Grieķija, kas ne tikai saņēmusi naudu no ES un Starptautiskā Valūtas fonda, bet arī veikusi milzīgus taupības pasākumus, aizdevēju ieskatā beidzot ir gatava nostāties uz savām kājām un pilnvērtīgi atgriezties starptautiskajos tirgos, finansējot sevi un nelūdzot palīdzību no malas.

Amatpersonas Eiropā sveic Grieķiju ar sekmīgām aizdevumu programmas beigām, taču norāda, ka ar to darbs nebeidzas.

"Tie bija astoņi grūti gadi, bet beidzot Grieķija var pāršķirt lappusi ieilgušajai krīzei. Tomēr programmas beigas nav ceļa beigas. Tās nav beigas arī reformām. Grieķija ir izdarījusi vairāk nekā jebkura Eiropas Savienības valsts, lai modernizētu valsts administrāciju, ekonomiku. Ja reformas tiks apturētas, tad Grieķija sāks iet atpakaļ," norāda Eiropas Savienības ekonomikas, finanšu un nodokļu komisārs Pjērs Moskoviči.

Jau nākamgad Grieķijā būs vēlēšanas, un tas būs process, kam cieši līdzi sekos arī ES, tā kā liela nozīme būs politisko spēku vēlmei turpināt taupības politiku. Kreisās partijas "Syriza" nākšana pie varas un populistiskie solījumi pārtraukt aizdevēju prasības bija iemesls, kādēļ Grieķijas krīze ieilga, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš līdz šim uzraudzīja Grieķijas aizdevuma procesu.

"Tiešām, var teikt, ka populistiskās politikas, ko jaunā Grieķijas valdība centās īstenot 2015. gada pirmajā pusē, atsvieda valsti atpakaļ recesijā, bet vēlāk šai pašai valdībai nācās savu politiku pārskatīt un īstenot trīs gadus ļoti smagu taupības un strukturālo reformu programmu. Tas parāda to, ka ekonomisko realitāti nevar tā vienkārši ignorēt un  kaut ko solīt, jo ekonomiskā realitāte liek par sevi manīt," teica Dombrovskis.

Jauni taupības pasākumi, visticamāk, netiks ieviesti, taču jau ieviestie pasākumi ietekmēs iedzīvotājus vēl daudzās paaudzēs.

Pensionārus vēl tikai sagaida pensiju samazinājums, un 2020.gadā ir plāns palielināt nodokļus.

"Es domāju, ka jau pieņemto lēmumu dēļ grieķi maksās vēl ilgu laiku. Bet ceru uz kaut ko labāku. Cerība saglabājas," atzīst skolotājs Trifons.

Vēl aizvien viens no pieciem grieķiem ir bez darba, reti kurš saņem valsts pabalstus un daudziem nav apdrošināšanas. Vidējie ienākumi kritušies par trešdaļu, kamēr nodokļi pieauguši. Daudzi sirgst ar depresiju.

"Ja nebūs jaunu ārvalstu investīciju, es domāju, ka grieķi ir jau tiktāl iztukšoti, ka vairs nevar neko darīt. Tagad jāskatās uz ārvalstu draugiem pēc investīcijām, lai cilvēki var atrast darbu un izaugsme var palēnām atgriezties mūsu valstī," atzīst uzņēmējs Kristoss.

Grieķijas sabiedrības noskaņojumā joprojām grūti saskatīt optimismu. Grieķijas ekonomika pēdējos gados lēnām aug, taču aizvien ir par ceturtdaļu mazāka nekā pirms krīzes.

Aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji medijiem atzīst, ka aizdevums un krīze varbūt ir beigusies uz papīra, bet ne vienkāršo cilvēku dzīvē.

Bezdarba procents Grieķijā ir sarucis, bet arvien augsts – teju 20%, un kopš krīzes sākuma vismaz 300 000 grieķu ir devušies darba meklējumos uz ārzemēm.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti