Septiņu industriāli attīstīto valstu ministru sanāksme klātienē pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma sasaukta laikā, kad samita saimniece Lielbritānija jau vakcinējusi vairāk nekā pusi iedzīvotāju un pārliecinoši tuvojas dienai, kad mirušo skaits no Covid-19 diennaktī jau atkal būs nulle – vairākas pēdējās dienas šis skaitlis jau bijis zem 10 (valstī ar 66 miljoniem iedzīvotāju).
Cerības uz normālu vasaru
Tas radījis būtisku pamatu optimismam ne vien Lielbritānijā, bet arī citviet Rietumu pasaulē, kur statistika liek cerēt uz salīdzinoši normālu vasaru un, kā sanāksmē uzvēra Eiropa Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, arī uz ceļošanas atjaunošanu.
“Mēs pašlaik mēģinām rīkoties koordinētā veidā, lai ņemtu vērā uzlabojumus, kas nākuši ar vakcināciju. Visi, kas varēs parādīt, ka ir vakcinēti ar Eiropas institūcijās apstiprinātu vakcīnu, varēs brīvi ieceļot,” teica Borels.
Tomēr ziņas par sanāksmei pieaicinātās Indijas delegācijas nepieciešamību pašizolēties pēc divu Covid-19 gadījumu atklāšanas ātri vien aizēnoja optimistiskākos paziņojumus un atgādināja par joprojām smago situāciju globāli.
Lielais septiņnieks (G7)
"Lielais septiņnieks" (G7) ir septiņu turīgo, industriāli attīstīto valstu apvienība. Tajā ietilpst ASV, Japāna, Kanāda, Lielbritānija, Vācija, Francija un Itālija. Kādreiz šajā organizācijā bija uzņemta arī Krievija un tā bija pazīstama kā "Lielais astoņnieks", bet 2014. gadā pēc Krimas aneksijas Krieviju padzina no G8.
Kā uzsver analītiķi, Indijas, Dienvidkorejas un Dienvidāfrikas pārstāvju pieaicināšana sanāksmei izgaismo Londonas mēģinājumu parādīt, ka G7 nav tikai bagāto demokrātisko valstu klubs, no kura savulaik tika izslēgta Krievija un joprojām nav pieaicināta arvien ietekmīgākā, taču nedemokrātiskā Ķīna – abas šīs valstis ir augstu sarunu darba kārtībā arī šoreiz.
Pret G7 valstīm pašlaik pieaug spiediens par vakcīnu novirzīšanu smagā situācijā esošajām attīstības valstīm, īpaši Indijai, ko līdz šim bagātās valstis nav steigušas darīt, bet tagad sola censties to mainīt.
Pret vakcīnu nacionālismu
“Mēs fokusējamies uz to, lai analizētu, vai “AstraZeneca” vakcīnu piegādes, ko gaidām tuvāko mēnešu laikā, ir iespējams pārvirzīt. Pašlaik mums ir pieejama nulle devu. Taču mēs ceram uz aptuveni 10 miljoniem tuvāko nedēļu laikā un 50 miljoniem tuvāko mēnešu laikā,” vēsta ASV valdības pārstāve Džena Psaki (“AstraZeneca” vakcīna vēl nav apstiprināta lietošanai ASV, bet pasūtītās devas amerikāņi varētu novirzīt citām valstīm).
“Tam sekos iekšējs process, lai izlemtu, kur šīs devas nonāks, taču mēs turpināsim meklēt veidus, kā palielināt vakcīnu globālo pieejamību arī ar citiem līdzekļiem,” norāda Psaki.
Konkrēti solījumi par vakcīnu skaitu gan no G7 sanāksmes netiek gaidīti, par spīti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aicinājumam nepakļauties vakcīnu nacionālismam un nodrošināt maksimālu globālo vienlīdzību šajā jautājumā.
Laikā, kad kopumā izpotēts jau miljards vakcīnu devu, caur PVO programmu “Covax” attīstības valstīs izmantoti vien 50 miljoni Covid-19 vakcīnu devu. Līdz ar to zemu ienākumu valstīs pašlaik ir mazāk kā 1% no pret Covid-19 vakcinēto cilvēku skaita pasaulē.
