Augstā amatpersona kopā ar vēl vairākiem kolēģiem trešdien viesojās Saeimā, kur tikās ar Latvijas parlamentāriešiem, lai uzklausītu viņu viedokli par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī par Latvijas ieguldījumiem savā aizsardzībā.
Tomā Gasilū šonedēļ apmeklē visas trīs Baltijas valstis. Izvēlētais brauciena laiks nav nejaušs, jo pēc dažām dienām apritēs gads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.
Latvijas pārstāvji skaidro: Tas nav tikai Putina karš
Gasilū sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka šai vizītei ir vairāki mērķi: "Pirmkārt, mēs vēlamies apliecināt Francijas stratēģisko solidaritāti Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Otrkārt, mēs vēlamies izvērtēt starptautisko atbalstu Latvijā un Baltijas valstīs, tāpēc mēs apmeklēsim franču karavīrus, kuri ir dislocēti Igaunijā un Lietuvā.
Trešais mērķis ir apmainīties ar viedokļiem par situāciju gan šeit uz vietas, gan Ukrainā. Mums tas ir īpaši interesanti, jo tieši Baltijas valstis bija trauksmes cēlējas pirms Krievijas iebrukuma pērn 24. februārī.
Gan Baltijas valstu ģeogrāfiskā novietojuma, gan vēsturiskās pieredzes dēļ ir tiešām interesanti uzklausīt jūsu pieredzi, lai spētu veidot kopīgu redzējumu par lietām."
Gasilū atklāja, ka viņš sarunās ar Latvijas amatpersonām vēlējās uzzināt par mūsu bruņoto spēku gatavību reaģēt iespējamā uzbrukuma gadījumā, kā arī par Latvijas centieniem palielināt aizsardzības budžetu.
Francijas parlamentārieši arī vēlējās uzzināt Latvijas kolēģu viedokli par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Francijā mēs bieži uzdodam jautājumu, vai tas ir tikai Putina karš, vai tas ir visu Krievijas iedzīvotāju karš. Un mūsu kolēģis Saeimā apgalvoja, ka Krievijas iedzīvotāji labprāt atbalsta šo karu," pastāstīja Francijas parlamenta Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs.
Francijas karavīri palīdz sargāt Baltijas drošību
Pirms gada, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu Ukrainā, Francija bija Eiropas Savienības prezidējošā dalībvalsts. Gasilū uzsvēra, ka Francija ieguldīja daudz pūļu, lai Eiropas Savienības dalībvalstis iespējami ātri vienotos par spēcīgām sankcijām pret Krieviju, kā arī sniegtu palīdzību Ukrainai.
"Eiropas ietvaros mēs mobilizējām dažādus mehānismus, konkrēti Eiropas Miera mehānismu, kas ļauj finansēt ieroču iegādes. Tādēļ var teikt, ka Eiropas Savienība tiešām ir mobilizējusies un sniedz Ukrainai atbalstu, kura apmērs ir līdzīgs ASV sniegtajam atbalstam," norādīja politiķis.
Gasilū arī atgādināja, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, Francija pastiprināja militāro klātbūtni Eiropas austrumu flangā.
Igaunijā pastāvīgi uzturas franču karavīri, bet Lietuvā bāzējas Francijas iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas valstu gaisa telpā. Francijas karavīri un smagais bruņojums ir izvietots arī Rumānijā.
Francija ir atvērta sarunām par iznīcinātāju piegādi Ukrainai
Francija ir viena no vadošajām bruņojuma piegādātājām Ukrainai. Tādēļ aktuāls ir jautājums, vai Francijas militārā rūpniecība spēs tikt galā ar Ukrainas milzīgo pieprasījumu pēc bruņojuma. Gasilū atbildēja apstiprinoši:
"Uz nākamo septiņu gadu periodu Francijas militāro budžetu ir plānots palielināt no pašreizējiem nepilniem 300 miljardiem eiro līdz 413 miljardiem eiro. Tās ir ārkārtīgi nozīmīgas investīcijas, kas ļaus arī militārajai rūpniecībai palielināt ražošanas spējas."
Kijiva pašlaik aktīvi aicina rietumvalstis piegādāt Ukrainai iznīcinātājus. Pirms dažām nedēļām Gasilū medijiem sacīja, ka Francija ir atvērta sarunām par iznīcinātāju piegādi Ukrainai. Latvijas Radio vaicāja viņam, no kā būs atkarīgs tas, vai Francija patiešām spers šo nozīmīgo soli.
"Mūsu amatpersonas bez nekādiem tabu izskata šo Ukrainas lūgumu.
Taču ir arī skaidri jāpasaka – šo lidmašīnu nodošana Ukrainai nozīmē, ka ukraiņu pilotiem būs nepieciešama ilgstoša apmācība. Runa varētu būt par sešiem, septiņiem mēnešiem," norādīja Francijas parlamenta pārstāvis.
Vienlaikus Francija turpina intensificēt cita veida ieroču piegādes Ukrainai, un Parīze gatavojas tam, ka militāra palīdzība ukraiņiem var būt nepieciešama vēl ilgu laiku.
