Francijas prezidents Makrons, kuram Francijas tauta izteikusi uzticību jau divās prezidenta vēlēšanās un kurš Eiropas Savienības otro lielāko ekonomiku vadīs vēl trīs gadus, pēdējā laikā būtiski mainījis toni saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas atbalstītāji savulaik viņam pārmeta neveiksmīgos mēģinājumus vest sarunas ar Putinu neilgi pirms kara sākšanās.

Nesekmīgās sarunas ar diktatoru

Izraisot diplomātisku skandālu par diplomātisko sarunu nopludināšanu, 2022. gadā pat tika publiskotas sarunas, kurās redzama Makrona augošā frustrācija un šķietamais bezspēks šajās sarunās.

Video of Macron’s call to Putin on the eve of the invasion shows the Russian leader repeatedly lying about key facts. At one point, he even absurdly blames Zelenskyy for Ukraine’s 2014 Revolution of Dignity - Zelenskyy was a TV comedian at the time pic.twitter.com/XLbApMFzrn

— Business Ukraine mag (@Biz_Ukraine_Mag) March 13, 2024

"Nu tad skaties, mēs acīmredzot skatāmies uz situāciju pavisam atšķirīgi. Es taču tev teicu, kad mēs personiski tikāmies, un izlasīju 9., 11., 12. Minskas vienošanās punktu…" Makronam klāstīja Putins.

Francijas prezidents atbildēja: "Man tā ir priekšā! Tur ir rakstīts: Ukrainas valdība, devītais paragrāfs un tā tā tālāk… piedāvā, un tās ir konsultācijās ar atsevišķu Luhanskas un Doneckas reģionu daļas pārstāvjiem trīs pušu kontaktgrupas ietvaros. Tas ir tieši tas, ko mēs piedāvājam darīt."

"Es nezinu, kur tavi juristi mācījās likumus, bet atliek tikai paskatīties tekstu un to ieviest. Un es nezinu, kurš jurists varēs tev pateikt, ka suverēnas valsts likumus piedāvā separātistu grupējumi, nevis demokrātiski ievēlētas amatpersonas," norādīja Makrons.

Krievijas diktators tikmēr turpināja atkārtot Maskavas iecienītos izdomājumus par "nacistu režīmu" Ukrainā:

"Taču viņi nav demokrātiski ievēlēta vara, viņi nonāca pie varas asiņaina apvērsuma rezultātā, ar dzīvu cilvēku sadedzināšanu, lūk, tā! Un Zelenskis ir viens no atbildīgajiem!"

Makrons strauji mainījis kursu

Vēlāk, 2022. gada vasarā, līdz ar pirmajiem lielajiem Ukrainas panākumiem frontē, ažiotāžu Ukrainā un NATO austrumu flangā izraisīja Makrona paziņojumi par to, ka "nedrīkst pazemot Krieviju."

Tomēr pēdējā mēneša laikā Francijas prezidents šķietami kardināli mainījis šo kursu, cenšoties Rietumeiropā uzņemties vadošo lomu Ukrainas atbalstam. Īpaši viņš satricinājis starptautisko politisko vidi, pieļaujot iespēju, ka NATO valstis varētu nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu.

Šo polemiku aizsāka frāze, ko Makrons esot teicis slēgtam un nelielam viesu lokam pēc Otrā pasaules kara pretošanās varoņa godināšanas Parīzes Panteonā dažas dienas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma otrās gadadienas.

"Jebkurā gadījumā, ja situācija neuzlabosies, man būs jāsūta puiši uz Odesu," teicis Makrons.

Piecas dienas vēlāk Elizejas pilī Makrons jau krietni diplomātiskāk paziņoja, ka karavīru sūtīšanu nedrīkst izslēgt kā vienu no nākotnes iespējām.

"Šodien nav vienošanās par karavīru sūtīšanu "uz Ukrainas zemes" oficiālā un vispārpieņemtā veidā. Taču, izmantojot dinamiskus terminus, neko nedrīkst izslēgt. Mēs darīsim visu, lai nodrošinātu, ka Krievija nevar uzvarēt šo karu."

Maskava izsmej "mazo Napoleonu"

Šie komentāri izraisīja starptautisku satricinājumu, gan ASV, gan Vācijai nākot klajā ar paziņojumiem, ka NATO karavīri uz Ukrainu netikšot sūtīti.

Makrons saņēma arī krietnu devu kritikas pašmājās. Francijas galēji kreiso līderis Žans Liks Melenšons pavēstīja, ka pienākusi ēra, kad prezidents var runāt to, kas pagadās.

Asu kritiku Makronam veltīja arī galēji labējo līdere Marina Lepēna: "Nezinu, vai visi apzinās šāda paziņojuma nopietnību.

Emanuels Makrons spēlē karavadoni, taču tās ir mūsu bērnu dzīvības, par kurām viņš runā tik bezrūpīgi. Uz spēles tiek likts miers vai karš mūsu valstī."

Krievijas propaganda metās dažādi kariķēt Makronu, tostarp kā mazo Napoleonu.

Maskava nāca klajā ar savu versiju par to, ko tad Francijas prezidents domājis ar saviem izteikumiem.

"Izrādās, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms šiem publiskiem paziņojumiem mēģināja pārliecināt NATO. Viņi pateica viņam, ka tā ir ļoti slikta doma. Bet tik un tā viņš to pateica," sprieda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Nedrīkst pieļaut Krievijas uzvaru

Aizvadītajā nedēļā Makrons deva retorisku prettriecienu kritiķiem, gan piedaloties "Veimāras trijnieka" sanāksmē, kur intensīvi centās nogludināt runas par nesaskaņām sabiedroto vidū, īpaši ar sociāldemokrātu Olafu Šolcu, gan speciāli sasaucot vadošos žurnālistus Elizejas pilī un apgalvojot, ka sabiedrotie piekrīt viņa redzējumam par to, ka Krievijas uzvaru, lai kādas arī nebūtu metodes, nedrīkst pieļaut.

"Ja Krievija uzvar šo karu, Eiropas uzticamība būs samazināta līdz nullei. Par kādu uzticamību mēs varam runāt Eiropas Savienības spēkam uz mūsu pašu zemes vai tās dalībvalstīm, ja mēs to pieļautu? Kāda būtu eiropiešu drošība?

Vai jūs domājat, ka poļi, lietuvieši, latvieši, rumāņi un bulgāri kaut uz sekundi varētu justies mierīgi?

Es pat nerunāju par Moldovu, kura šodien nav Eiropas Savienībā, bet kura var būt apdraudēta jau šajā mirklī," teica Makrons.

"Man ir ļoti skaidra nesaprašanās ar politiskajiem pretiniekiem. Es domāju, ka šodien, apzināti izvēloties atturēties vai balsot pret atbalstu Ukrainai, nenozīmē izvēlēties mieru. Tas nozīmē izvēlēties sakāvi."

Makrons vēlas nostiprināt Francijas vadošo lomu Eiropā

Politikas analītiķi Makrona mēģinājumus pieteikt sevi kā Rietumeiropas līderi Ukrainas jautājumā saista gan ar īstermiņa apsvērumiem – šovasar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un prezidenta vēlēšanām ASV –, gan ar viņa ilgtermiņa redzējumu, kas jau gadiem bijis saisīts ar Eiropas Savienības lomas un arī militārā spēka nostiprināšanu.

Makrona vadībā Francija šogad plāno sasniegt NATO dalībvalstu militāro tēriņu mērķi – 2% no iekšzemes kopprodukta – un arvien vairāk nostiprinās kā lielākais militārais spēks Eiropā aiz Krievijas, vismaz militāro tēriņu ziņā, kas līdz šim bijis Eiropas Savienības Ahileja papēdis.

"Skaidrs, ka Vācija, Francija un droši vien Baltijas valstis, Polija un Lielbritānija un tā tālāk absolūti nebija gatavas rīkoties tikai pašas par sevi pret krieviem. Un tā ir viena no galvenajām atslēgas problēmām Eiropas Savienībā – vai mums bez ASV ir iespējas veikt kaut kādu darbību pret Krieviju? Ar ASV – jā, bet vieniem pašiem? Par to ir šaubas," atzīst Eiropas Rīcībpolitikas centra pētnieks Nikolā Tenzers.