Pēc tam, kad bijušais ASV Centrālās Izlūkošanas Pārvaldes analītiķis Eduards Snoudens nodeva atklātībai informāciju par dažādām ASV specdienestu izsekošanas programmām, britu laikraksts „The Guardian” apgalvoja, ka ASV Nacionālā Drošības aģentūra ir maksājusi vairākus miljonus dolāru tādām interneta kompānijām kā „Google”, „Yahoo”, „Microsoft” un „Facebook”. Šīs summas esot izmantotas tam, lai segtu sertifikācijas izdevumus, kas uzņēmumiem bija radušies pēc tam, kad jau 2011. gadā vairākas aģentūras datu ievākšanas programmas tiesā tika atzītas par nekonstitucionālām. Pēc šādas informācijas publiskošanas „Facebook” norādīja, ka nekādas kompensācijas nav saņēmusi.
Tagad „Facebook” pārstāvji pirmo reizi atklātībai nodevusi informāciju par dažādu valstu tiesībsargājošo iestāžu pieprasījumiem sniegt datus par sociālā tīkla lietotājiem. Kompānijas paziņojumā norādīts, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos 74 pasaules valstis kopumā ir iesniegušas aptuveni 24 tūkstošus pieprasījumu par 38 tūkstošiem lietotāju. Vislielāko apjomu informācijas - par vairāk nekā 20 tūkstošiem cilvēku - pieprasījuši ASV dienesti un „Facebook” ir apmierinājis gandrīz 80% no šiem lūgumiem. Uzņēmuma paziņojumā norādīts, ka vairumā gadījumu pieprasījumi ir saistīti ar dažādu krimināllietu izmeklēšanu, laupīšanām un cilvēku nolaupīšanu. Parasti valstīm interesējot pamatinformācija par lietotājiem, viņu privātajiem datiem un sociālā tīkla izmantošanas laiku. Atsevišķos gadījumos tiekot pieprasītas arī lietotāju IP adreses un viņu sociālā tīkla kontu saturs.
Starp lielākajām informācijas pieprasītājām ir arī Indija, Lielbritānija, Vācija un Itālija, taču Latvijas šajā sarakstā nav.
„Facebook” paziņojumā norādīts, ka šis nav pēdējais šāds ziņojums un turpmāk tādus plānots izplatīt katrus sešus mēnešus. Tāpat tiek pausta cerība, ka šādas informācijas publicēšana būs noderīga lietotājiem viņu diskusijā par valdības pieprasījumu standartiem. Tikmēr cilvēktiesību aizsardzības grupa „Privacy” britu raidsabiedrībai BBC norādījusi uz vairākiem satraucošiem faktoriem. Proti, atklātā informācija pierāda, cik lielos apjomos valdības ir spējīgas sekot cilvēku ikdienas dzīvei, turklāt tādu starpnieku kā „Facebook”, „Microsoft” un „Google” palīdzība var arī nebūt nepieciešama.
Bet tikmēr tepat aiz robežas Krievijā specdienesti arī sākuši gatavoties iespējamiem kiberuzbrukumiem un dažādu noslēpumu noplūdēm. Kā ziņo laikraksts „Kommersant”, Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot atbalstījis Federālā drošības dienesta ideju izveidot integrētu sakaru sistēmu aizsardzības vajadzībām, drošības garantēšanai un kārtības uzturēšanai. Krievijas pārstāvji norāda, ka specdienesti lieto slēgtas elektroniskā pasta un mobilo sakaru sistēmas, taču vienlaicīgi arī izmanto mobilo operatoru pakalpojumus. ASV piemērs pierādot, ka ir iespējams ietekmēt lietotājus un radīt draudus nacionālajai drošībai. Eksperti jau prognozē, ka šādas slēgtas sakaru sistēmas izveide varētu izmaksāt vairākus desmitus miljardu dolāru.
