Pusdiena

Pusdiena 24.11.2017

Pusdiena

Nākamgad rindas uz pakalpojumiem medicīnā varētu sarukt vidēji par 15 procentiem

ES nesola paplašināšanos austrumu virzienā

ES nesola paplašināšanos austrumu virzienā

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) ir izdevīga stabilitāte Autrumeiropā un Kaukāza reģionā, tās dalībvalstis tuvākajās desmitgadēs nav gatavas paplašināt bloku uz Austrumiem. Tādēļ apsolīt pievienošanos kādai no šīm bijušajām PSRS republikām šobrīd nav iespējams. Šāds  noskaņojums valda Austrumu partnerības samitā, kas piektdien, 24. novembrī, notiek Briselē.

Kā ierasts, Austrumeiropas partnerības samitā tiek spriests par attiecībām ar Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu.

No vienas puses, šis Austrumu partnerības samits ir zīmīgs ar to, ka tas pirmo reizi notiek Briselē, nevis, piemēram, Rīgā, Viļņā vai kādā citā no šī reģiona valstu galvaspilsētām. Šādi Igaunija kā prezidējošā valsts vēlas uzsvērt, ka attiecības ar sešām bijušajām PSRS republikām ir būtiskas ne tikai Austrumeiropai, bet visai ES.

Tomēr, no otras puses –

apsolīt dalību Eiropas Savienībā nedz Ukrainai, nedz Moldovai vai Gruzijai šobrīd neviens Eiropas līderis nav gatavs. Bet bez šī mērķa valstīm ir grūti turpināt sarežģītās reformas.

To atzīst arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, kurš ir ieradies Briselē.

“Ir jābūt šai zināmā mērā konfektei par labi padarīto darbu. Tāpēc mēs no Latvijas puses atbalstām pieeju, ka par labi padarītiem  darbiem, tajā skaitā par dažādām reformām, kaut kādā mērā ir jāgodalgo šīs valstis,” pauda Vējonis. “Bet apsolīt iespējamo līdzdalību Eiropas Savienībā tuvākajā laikā būtu pārsteidzīgi, jo tomēr šajās valstīs dažādās jomās ir jāveic ļoti daudz dažādu reformu. Mēs zinām no savas pieredzes, cik grūti ir pieņemt lēmumus par reformām,” atgādināja prezidents.

Tieši par apsolījumu kādreiz pievienoties ES līdz pat pēdējam brīdim notika arī aizkulišu cīņas.

Vairākas valstis Nīderlandes vadībā uzstāja, ka noslēguma deklarācijā ir jābūt atsaucei uz to, ka asociācijas līgums ar Ukrainu nenozīmē solījumu pievienoties blokam. Savukārt Ukrainas pārstāvji vēlējās to no teksta svītrot.

Lai gan Eiropa slavē Ukrainas paveikto, vairākas būtiskas reformas joprojām buksē.

Kaimiņpolitikas komisārs Johanness Hāns kā piemēru min elektronisko īpašumu deklarāciju pārbaudi. “Man jāatzīst, ka es toreiz biju pārsteigts, ka pusotrs miljons cilvēku līdz pagājušā gada vasarai deklarēja savu īpašumu. Līdz pat šai dienai tika pārbaudītas vien simt iesniegtās deklarācijas! Kāds man pat teica, ka 94, ja runājam pavisam precīzi. Tas ir vienkārši smieklīgs skaitlis. Neviens secinājums no šīm pārbaudēm tā arī nav izdarīts,” sacīja Hāns.

Arvien skaidrāks kļūst arī tas, ka vienota pieeja visām sešām valstīm vairs neder, jo tās ir pārāk dažādas. Ja Ukraina, Moldova un Gruzija vēlas pēc iespējas ciešākas saiknes ar Eiropu, tad Baltkrievija, Armēnija un Azerbaidžāna grib sadarboties tika atsevišķos jautājumos. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pat atteicās braukt uz Briseli, lai gan pirmo reizi tika personīgi ielūgts.

Neviennozīmīgas attiecības ir arī ar Azerbaidžānu, atzīst Eiropas Parlamenta deputāte no Rumānijas Norica Nikolaja. “Azerbaidžāna ir viens no interesantākajiem gadījumiem. Ja mēs paskatīsimies uz cilvēktiesību situāciju, tad redzēsim milzīgu problēmu. Bet, ja paskatīsimies uz Eiropas ekonomiskajām interesēm šajā reģionā, tad viss izskatīsies jau pavisam savādāk. Es domāju, ka labāk būtu, ja Azerbaidžāna paliktu Austrumu partnerībā. Jo citādi tas nozīmē Turcijas ietekmes pieaugumu (un jūs redzat, kas tagad notiek Turcijā) un Krievijas ietekmi. Par Krieviju man jūsu klausītājiem nav nekas papildus jāskaidro,” sacīja Nikolaja.

Iespējams, ka viens no konkrētākajiem šīsdienas samita iznākumiem būs jauna sadarbības līguma parakstīšana ar Armēniju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti