Savā uzrunā Davosā Tramps runāja par ASV biznesa potenciālu; aicināja biznesmeņus no visas pasaules investēt Savienotajās valstīs. Tāpat Tramps izmantoja iespēju kārtējo reizi veltīt kritiku medijiem, nosaucot tos par “nepatiesiem, ļauniem un melīgiem”, izpelnoties ūjināšanu publikā.
Runājot par Trampa uzņemšanu Davosā, tā nebija pozitīva. Trampa uzrunas beigās aplausu praktiski nebija, viņa runas laikā pie foruma norises vietas notika protesta akcija. Ierasti mierīgie šveicieši pat devās protesta gājienā, kas gan notika citā pilsētā – Cīrihē. Davosā protesta akcija nebija atļauta slikto laikapstākļu dēļ.
Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Džozefs Štīglics kritizēja Trampa uzrunu sakot, ka tai trūka vīzijas, it īpaši tik jūtīgā jautājumā kā klimata pārmaiņas. Tāpat nebija pārliecinoša Trampa nostājā, ka ASV ir “labākā vieta, kur nodarboties ar biznesu”.
"Es uzskatu, ka ASV kļūs tikai sliktāk. Šeit nerunāju par iekšzemes kopprodukta rādītājiem, bet par to, kā amerikāņi turpinās strādāt. Pacelt nodokļus vidējai klasei nav prātīgs darbs," uzskata Stiglics.
Trampa uzruna tika novērtēta arī pozitīvi. Igaunijas okupācijas muzeja vadošā uzņēmuma – Kistlera-Ritso Fonda vadītāja Silvija Tomsone uzsvēra, ka Trampa uzruna bijusi ļoti lab:
"Domāju, ka Tramps daudz ko pateica par sensitīviem jautājumiem un daudz runāja par ASV panākumiem, kopš viņu ievēlēja amatā. Man patika, ka viņš runāja par starptautiskās sadarbības nepieciešamību, kas ir svarīgi."
Baltā nama pārstāvji, komentējot Trampa uzrunu, norādīja, ka prezidenta uzruna šoreiz nebija tik retoriska kā pierasts iepriekš. Savukārt laikraksts “The New York Times” raksta, ka Trampa uzrunas saturs bijis “nedaudz atrauts no realitātes”. Šādu secinājumu laikraksts izdarījis, analizējot Trampa izteikumus par biznesu un patieso situāciju ASV.
Tikmēr galvenā tēze, pie kā pieturas politologi, lielākoties sakrīt – Tramps bija ieradies Davosā, lai uzlabotu savu un ASV tēlu.
