Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš (“Vienotība”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka Islandes oficiālais lēmums atsaukt nav pārsteigums, jo jau 2013.gadā vēlēšanās uzvarēja partija, kas lēma neturpināt sarunas ar ES.
Faktiski šonedēļ iesniegtā vēstule par atteikšanos no kandidātvalsts statusa ir formāls apliecinājums valdības plānam.
Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis norādīja, ka Islande 2009. gadā iesniedza pieteikumu par kandidātvalsts statusu, jo valstī bija dziļa krīze, tagad ekonomika atguvusies un atskanēja iebildumi pret ES lomu Islandes ekonomikā un tautsaimniecībā, īpaši pret ES nozvejas kvotām.
Islandes pozīcija attiecībā uz Eiropas Savienību vienmēr ir bijusi divdomīga, Latvijas Radio Ziņu dienestam atgādināja politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
”No vienas puses, Islande ir Eiropas Ekonomiskās zonas dalībniece un ekonomiski šī valsts jau ir saistītas ar Eiropas Savienības ekonomiskajiem procesiem. Savukārt politiskā izšķiršanās par iestāšanos Eiropas Savienībā bija lielā mērā motivēta tieši ar Islandes iekļūšanu ļoti sarežģītajā finanšu krīzes virpulī, un līdz ar to ES tajā brīdī tika uztverta kā viens no glābiņiem un arī resursiem šis krīzes pārvarēšanā. Taču, tiklīdz situācija Islandē sāka uzlaboties, atkal atgriezās vecie sentimenti, ka varbūt arī varētu palikt pie tā statusa, kurā Islande ir atradusies ilgstošus gadus,” pauda Ozoliņa.
“Mainoties valdībai, kura ir vairāk uz Islandes iekšējiem jautājumiem orientēta, arī aktualizējās jautājums par sava iesnieguma atsaukšanu. Jāņem vērā arī tas, ka Islandes sabiedrības viedoklis par dalību ES vienmēr ir bijis negatīvāks, nekā pozitīvāks, līdz ar to valdībai viegli pieņemt šo lēmumu, tā viņi allaž var apgalvot to, ka seko iedzīvotāju viedoklim, tādējādi respektējot demokrātijas tradīcijas. Kas attiecas uz ES, es nedomāju, ka šis lēmums nozīmētu kaut ko ļoti būtisku, jo ES attīstība nebūt nav atkarīga no Islandes iestāšanās vai neiestāšanās tajā. Tātad būs tas pats status quo,” secina Ozoliņa.
Islande ir oficiāli atsaukusi savu pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, kuru bija iesniegusi 2009.gada jūlijā pēc finanšu sistēmas sabrukuma. Islandes ārlietu ministrs Ginnars Bragi Sveinsons vēstulē Latvijai kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošajai valstij un Eiropas Komisijai pauda Islandes valdības nostāju, ka Islande nebūtu uzskatāma par kandidātvalsti dalībai Eiropas Savienībā.
Islandes valdībai nav nodomu atsākt pievienošanās sarunas, kā arī uzturēt iepriekšējās valdības apņemšanās, ko tā uzņēmusies šo sarunu laikā. Iestāšanās sarunas tika iesaldētas jau pirms diviem gadiem, kad vēlēšanās uzvarēja pret Islandes dalību Eiropas Savienībā noskaņotas partijas.
