To, ka Vācija uz vispārējā Eiropas krīzes fona ir ieguvēja - kaut vai saņemot ārkārtīgi izdevīgus aizdevuma procentus tirgū -, runā jau sen, un monetāro lietu komisārs Oli Rēns jau iepriekš to diplomātiski nosaucis arī par iespējamu greizsirdību. Taču tagad Eiropas Komisija gadskārtējā vērtējumā par ekonomisko izaugsmi ir nolēmusi palūkoties dziļāk, kādu labumu Vācijas uzplaukums nes arī pārējai Eiropai.
„Vācija ir Eiropas izaugsmes motors, pateicoties tās izcilajiem ekonomikas rādītājiem un plašajiem ārējās tirdzniecības sakariem, ieskaitot arī ar ātrāk augošajām, uzlecošajām ekonomikām. Mēs nekādā gadījumā nekritizējam Vācijas ārējās ekonomikas konkurētspēju un tās sekmes globālajā tirgū. Patiesībā tas ir tieši tas, ko mēs sagaidītu arī no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču noturīgi augsts tirdzniecības pārpalikums liecina, ka vācieši lielu daļu savu uzkrājumu investē ārvalstīs. Jautājums, vai tas ir efektīvi pat no Vācijas pilsoņu viedokļa," grib noskaidrot Eiropas monetāro lietu komisārs Oli Rēns.
Eiropas Komisija norāda, ka vēl ir pāragri spekulēt par to, kāds būs šo pētījumu iznākums, taču noprotams, ka no Eiropas Komisijas puses rekomendācijas būs. Kā izteicās EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, Vācijai, piemēram, vajadzētu atvērt plašāk pakalpojumu tirgu.
Uz pārējās Eiropas fona Vācija patiešām izskatās spoži, ar arī ar salīdzinoši nelielu jauniešu bezdarbu – 7%, kamēr Eiropas dienvidos – Spānijā un Grieķijā - tie ir teju 50%.
Eiropas Komisija vērtējusi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi un secina, ka kopumā rādītāji nav peļami, taču aicina Latvijai saglabāt taupību, regulēt nodokļu sistēmu, tā kā nodokļu slogs ir pārlieku liels īpaši cilvēkiem ar mazām algām. Eiropas Komisija brīdina arī par augsto bezdarbnieku skaitu, īpaši jaunu cilvēku vidū, un aizrāda, ka Latvija joprojām ir starp valstīm ar vislielāko uz nabadzības sliekšņa esošo cilvēku skaitu. EK arī aicina efektīvāk izmantot enerģijas resursus, turpināt izglītības un tiesu reformas.
