Panorāma

Egļu astoņzobu mizgrauzis posta arī priežu audzi

Panorāma

Panorāma

Eiropas Parlaments: Krievija ir terorismu atbalstoša valsts

Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

Eiropas Parlaments (EP) pasludinājis Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu. Šī parlamenta rezolūcija saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

ĪSUMĀ:

  • EP balsojumā pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
  • EP aicinājis ES turpināt Krievijas starptautisko izolāciju.
  • Tāpat EP aicinājis dalībvalstis ātri pabeigt darbu pie devītās sankciju paketes pret Maskavu.

EP deputāti rezolūcijā norādījuši, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem un uzskatāmi par kara noziegumiem. 

Ņemot to vērā, EP atzinis Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus".

EP rezolūcija nav juridiski saistoša. Turklāt Eiropas Savienība (ES) pašlaik nevar oficiāli atzīt valstis par terorisma atbalstītājām.

Tomēr EP aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju šādā sarakstā. Tas ļautu veikt virkni būtisku ierobežojošu pasākumu pret Maskavu un būtiski ierobežot ES attiecības ar Krieviju, teikts EP atbalstītajā rezolūcijā.

EP deputāti aicina Padomi iekļaut ES teroristu sarakstā Krievijas paramilitāro organizāciju "Vāgnera grupa", 141. īpašo motorizēto pulku, ko dēvē arī par kadiroviešiem, kā arī citus Krievijas finansētus bruņotus grupējumus, kaujiniekus un pilnvarotās personas.

Tāpat EP aicina ES turpināt Krievijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē. Deputāti arī vēlas, lai vēl vairāk tiktu samazinātas diplomātiskās attiecības ar Krieviju, ES kontakti ar Krievijas pārstāvjiem tiktu ierobežoti līdz absolūtam minimumam, kā arī tiktu slēgtas un aizliegtas ar Krievijas valsti saistītas iestādes Eiropas Savienībā, kas izplata propagandu visā pasaulē.

Ņemot vērā to, ka Kremlis arvien vairāk pastiprina terora aktus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, EP aicina dalībvalstis Eiropas Padomē ātri pabeigt darbu pie devītās sankciju paketes pret Maskavu. Deputāti arī vēlas, lai ES valstis aktīvi novērstu un izmeklētu spēkā esošo sankciju apiešanu un sauktu pie atbildības par to, kā arī kopā ar Eiropas Komisiju apsvērtu iespējamos pasākumus pret dalībvalstīm, kas cenšas palīdzēt Krievijai apiet noteiktās sankcijas.

Rezolūcija tika pieņemta ar 494 balsīm "par", 58 balsīm "pret", to skaitā Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) no Latvijas, un 44 atturoties. Pārējie no Latvijas ievēlētie deputāti balsoja par rezolūciju, izņemot Nilu Ušakovu ("Saskaņa"), kas balsojumā nevarēja piedalīties, jo atrodas Rīgā uz tiesas sēdi, bet teica, ka arī būtu balsojis par.

Interesanti, ka uzreiz pēc šī balsojuma Eiropas Parlamenta informācijas tehnoloģiju sistēmas piedzīvoja pamatīgu kiberuzbrukumu – nestrādāja EP mājaslapa un e-pasti. To apstiprināja arī EP prezidente. Tas ir DDoS uzbrukums – milzīgs datplūsmas apjoms tika nosūtīts uz serveriem, mēģinot bloķēt interneta lietotāju piekļuvi vietnei. Atbildību par šo  uzņēmusies prokremliska grupa "Killnet". 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti