Kopš pilna mēroga kara sākuma ES pieņēmusi jau 11 pret Krieviju vērsto sankciju kārtas. Tās vērstas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm un politisko eliti.
Taču EP deputāti debatēs atzina, ka sankcijas nav bijušas tik efektīvas, kā cerēts.
"Mēs joprojām redzam, ka Krievijas ekonomika nav tik smagi skarta, kā bijām gaidījuši. Mūsu sankcijas nav tik efektīvas, kā mēs domājām," secina Katlīna van Brempta, EP deputāte no Beļģijas.
Maskava ir atradusi veidus, kā apiet šos pasākumus, tostarp izmantojot nepilnības tirdzniecības ierobežojumos un trešo valstu starpniekus. Daži deputāti aicināja vērsties pret Krieviju un tās uzņēmumiem, nevis pret vienkāršajiem Krievijas iedzīvotājiem, un pauda viedokli, ka atsevišķas sankcijas ir liekas.
"Eiropas Komisijas nesenā sankciju interpretācija, saskaņā ar kuru krievu disidenti nevar ievest Eiropā savas personīgās mantas – šampūnus, ziepes... Atklāti sakot, tā ir ņirgāšanās par sankciju instrumentu, kas ir viens no svarīgākajiem mūsu ārpolitikas instrumentiem," uzskata EP deputāts no Vācijas Sergejs Lagodinskis.
Taču citi spriež, ka sankcijas vēl ir jāpaplašina, piemēram, pret Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, ko Eiropa turpina iepirkt un pat vairāk nekā pirms kara.
"Ieviesīsim sankcijas pret uzņēmumiem, kas būvē Krievijas sašķidrinātās gāzes termināli "Arctic-2". Ieviesīsim sankcijas pret Krievijas alumīnija eksportu un "Rosatom" un kodoldegvielas eksportu. Tas ir atkarīgs no mums, vai Krievija arī turpmāk spēs finansēt savu karu," norāda EP deputāts no Lietuvas Andrjus Kubiļus.
Tam piekrīt arī EP deputāte Sandra Kalniete.
"Sankcijas darbojas, taču ir jāaizver caurumi. Tāpat jāuzliek embargo Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importam un tādu degvielu importam, ko ražo trešajās valstīs, izmantojot Krievijas naftu."
EP deputāti norāda, ka Krievija tagad gūst divas reizes mazākus ienākumus no gāzes un naftas eksporta. Sāpīgākās sankcijas izrādījušās decembrī noteiktie naftas cenas griesti, ko tagad vajadzētu vēl pazemināt.
Tāpat arī Krievijas Centrālās bankas 300 miljardu eiro lielo aktīvu iesaldēšana, no kuriem divas trešdaļas atrodas Eiropas Savienībā, bija efektīva, jo tas radīja spēcīgu spiedienu uz rubli un lika Krievijas varas iestādēm pievērsties krasiem kapitāla kontroles pasākumiem.
Ienākumu avoti kara finansēšanai ir kļuvuši mazāki, bet tie nav pilnībā likvidēti. Par rezolūciju EP deputāti balsos nākamajā, 8.–9. novembra plenārsesijā.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
