Eiropas bankas apvienojas «Visa» un «Mastercard» konkurenta izstrādē

Vairākas lielas Eiropas bankas ir uzsākušas aktīvu darbu, lai izveidotu jaunu risinājumu, kas mūsu kontinentā varētu lielā mērā aizstāt maksājumus ar "Visa" vai "Mastercard". Šim projektam ir dots nosaukums Eiropas maksājumu iniciatīva. Pagaidām tajā piedalās bankas no piecām valstīm, bet nākotnē šis risinājums, visticamāk, būs pieejams patērētājiem visā Eiropā.

ĪSUMĀ: 

  • 16 bankas no piecām Eiropas valstīm ir paziņojušas, ka sāk Eiropas maksājumu rīka izstrādi.
  • Eiropas maksājumu iniciatīva varētu lielā mērā aizstāt maksājumus ar "Visa" vai "Mastercard".
  • Starp idejas iniciatoriem ir Francijas banka "BNP Paribas", Nīderlandes "ING" un Vācijas "Commerzbank".
  • Ieceri atbalsta gan Eiropas Centrālā banka, gan Eiropas Komisija.
  • Neviena no Baltijas vai Skandināvijas bankām šajā projektā vēl nepiedalās.

Lai veiktu maksājumus veikalos, kafejnīcās vai internetā, eiropieši pārsvarā izmanto bankas kartes ar "Visa" vai "Mastercard" logotipu. Tomēr drīzumā tas varētu mainīties. Koronavīruss ir licis bankām un arī politikas veidotājiem Eiropā vēlreiz apzināties, ka Eiropa maksājumu risinājumu jomā ir pārāk atkarīga no diviem minētajiem lielajiem uzņēmumiem. Turklāt viņu galvenā mītne atrodas ASV, nevis mūsu kontinentā.

Tādēļ jūlijā

16 bankas no piecām Eiropas valstīm ir paziņojušas, ka sāk Eiropas maksājumu rīka izstrādi. 

Šo ieceri atbalsta gan Eiropas Centrālā banka, gan Eiropas Komisija.

"Maksājumu tirgus Eiropā tiek lielā mērā kontrolēts no starptautiskām maksājumu kompānijām kā, piemēram, "Visa" vai "Mastercard", un ir uzstādījums veidot Eiropas līmeņa risinājumu. Tātad faktiski, ko šīs bankas piedāvās, būs Eiropas maksājumu karte, nebalstoties uz „Visa” vai „Mastercard” piedāvājumu, un arī tā saucamie zibmaksājumi," skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”).

Starp idejas iniciatoriem ir tādi nopietni tirgus spēlētāji kā Francijas banka "BNP Paribas", Nīderlandes "ING" un Vācijas "Commerzbank".

Neviena no Baltijas vai Skandināvijas bankām šajā projektā vēl nepiedalās.

Tomēr Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Mareks Kovaļevskis, kurš "Swedbank" vada Maksājumu atbalsta un operāciju daļu, šo ieceri vērtē pozitīvi. 

"Protams, ir apsveicami tas, ka mēs esam Eiropā atvēzējušies uz kaut ko, kas ir iekļaujošs projekts, kur pilnīgi visas valstis varētu potenciāli būt iekšā. Un šis risinājums varētu būt vienāds visās valstīs. Jā, Latvijā tas ir mazāk sāpīgi, jo mums nav tāda lokāla maksājumu rīka, tādas kartes kā Beļģijā, Nīderlandē, Francijā. Potenciāli. Ieviešot šo iniciatīvu, mums nevajadzēs neko "nogalināt", mums nevajadzēs ne no kā atteikties. Mums parādīsies vēl viens norēķinu veids," sacīja Kovaļevskis.

Viņš pastāstīja, ka būtisks uzsvars šajā projektā tiks likts ne tikai uz karšu norēķiniem, bet arī uz digitālā maka un zibmaksājumu risinājumiem.

"Konceptuāli mēs migrējam no karšu norēķiniem uz kredīta pārvedumiem, uz maksājumiem. Maksājumi notiek burtiski pāris sekunžu laikā. Mēs vispār šobrīd atrodamies tādā procesā, ka mums mainās maksājumu sistēmas, mums mainās infrastruktūra, mums mainās klientu pieredze," akcentēja Kovaļevskis.

Viens no iemesliem, kādēļ vairākās Eiropas valstīs par pirkumiem joprojām nevar norēķināties ar citā zemē izdoto karti, ir augstas komisijas maksas, ko bankas ietur no uzņēmējiem.

Tādēļ Dombrovskis uzskata, ka jaunais Eiropas maksājumu rīks varētu samazināt arī pakalpojumu cenas, tādējādi veicinot drošu elektronisko maksājumu izplatību.

"Karšu maksājumos tas ienestu papildu konkurentu, kas tālāk var dot pozitīvu ietekmi uz šī pakalpojuma pieejamību un cenām, jo pašlaik faktiski ir oligopols, proti, divas karšu maksājumu kompānijas. Attiecībā uz zibmaksājumiem – tie pašreiz arvien vairāk ir pieejami dalībvalsts ietvaros. Arī Latvijā zibmaksājumi ir pieejami. Bet pārrobežu pārskaitījumiem zibmaksājumi vairumā gadījumu nav pieejami. Tātad [mērķis ir] attīstīt zibmaksājumu pieejamību visā Eiropas Savienībā," uzsvēra Dombrovskis.

Eiropas tirgus sadrumstalotību kā vienu no problēmām minēja arī Kovaļevskis. "Ja mums nav vienota ietvara, kas potenciāli varētu būt šī maksājumu iniciatīva, tad mēs riskējam katrs aiziet savu ceļu. Katrā valstī būs atkal dažādi rīki. Tātad šeit mēs runājam par vienojošu elementu, vienojošu maksājumu infrastruktūru ar vienādiem, saprotamiem noteikumiem un potenciāli vienādi labu klientu pieredzi gan kā maksātājam, gan kā saņēmējam," sacīja Kovaļevskis.

Tiek plānots, ka jaunā maksājumu platforma varētu būt pieejama klientiem, sākot no 2022. gada. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti