Polijas līderis Briselē viesojas laikā, kad Eiropas Komisija ir ierosinājusi līdz šim vēsturē nebijušu izmeklēšanu par to, vai Polijā ievēro likuma varu un demokrātijas principus. Bažas Briselei radās pēc tam, kad Polijas valdības lēmuma pieņemt likumu, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus un tādējādi iegūt kontroli pār medijiem, kā arī mainīt likumu par Konstitucionālo tiesu.
Polijas prezidents Andžejs Duda Briselē apmeklēja visas svarīgākās institūcijas un vadītājus gan Eiropas Savienībā, gan arī NATO mītnē.
Polijai šis nav vieglākais laiks uz starptautiskās skatuves, tā kā uzmanības lokā ir valdošās prezidenta Dudas partijas „Likums un taisnīgums” aktivitātes, mainot likumus, kas pēc Eiropas Savienības ieskatiem, apdraud mediju un tiesu brīvību.
Neseno notikumu gaisotnē aizritēja visas Dudas tikšanās, arī ar tautieti Eiropadomes vadītāju Donaldu Tusku, kurš pārstāv Dudas nacionāli konservatīvajai „Likuma un taisnīguma” partijai pretēju centrisko politisko spēku „Pilsoniskā platforma”. Taču, jau tiekoties ar medijiem, abi vienojās, ka diskusijas ar Eiropas Komisiju ir jārisina bez asumiem un saglabājot mieru. Tusks arī preses konferences laikā runāja savā dzimtajā poļu valodā.
„Es vēlos uzsvērt, ka mūsu divpusējā tikšanās reizē mēs abi vienojāmies, ka gan Polijai, gan Eiropas Savienībai intereses pilnībā sakrīt. Polijai nav ienaidnieku Eiropas Savienībā. Mēs varam runāt par dažādām dalībvalstu interesēm par atsevišķiem jautājumiem,” sacīja Tusks.
“Jau no pašas pirmās dienas, kad Polija kļuva par dalībvalsti, bija skaidrs, ka tas, kas ir izdevīgi Eiropas Savienībai, ir izdevīgi arī Polijai un otrādi. Gan Polijas, gan Eiropas Savienības politiķiem ir jāatturas no pārspīlējumiem savos komentāros un no nevajadzīgas agresijas,” pauda Tusks.
Polijas prezidents Andžeju Duda, gluži kā mājās, arī Briselē atzinis, ka neuzskata Eiropas Komisijas ierosināto procedūru par kaut ko ārkārtēju, tādējādi liekot domāt, ka Polijas valdība ir nesatricināma savā pārliecībā.
„Ir vajadzīgs mierīgs dialogs, mēs pievaldām emocijas. Manuprāt, te nav viedokļu atšķirību. Un šīs debates turpināsies. Es aicinātu Eiropas Sabiedrību paraudzīties uz Poliju ar objektīvu skatu,” sacīja Duda.
Briseli satrauca ziņas par Polijas valdības lēmumu pieņemt likumu, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus un tādējādi iegūt kontroli pār medijiem, kā arī pieņemti likuma grozījumi, kas ļauj varai vieglāk iejaukties Konstitucionālās tiesas darbā.
Šo lēmumu Polijas vara pieņēma, ignorējot gan pašmāju, gan starptautiskās sabiedrības kritiku. Pēc visai skaļām reakcijām Eiropas Komisija ir ierosinājusi izpētīt, vai Polijas valdības pieņemtie likumi ir saskaņā ar Eiropas demokrātijas principiem, taču komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers vairākkārt ir uzsvēris, ka Briselei ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt labas attiecības ar Poliju. Teorētiski Eiropas Savienība, konstatējot, ka Polijas valdība pārkāpj demokrātijas normas, var pieņemt lēmumu uz laiku atcelt Polijas balsstiesības Eiropas Savienības Padomē. Tas nozīmētu, ka Polijai uz kādu laiku nebūtu teikšanas par Eiropas Savienības lēmumiem.
Kamēr prezidents Andžejs Duda pārrunā notikušo ar līderiem Briselē, premjerministre Beāta Šidlo otrdien atskaitīsies Eiropas Parlamentam.
Polijas prezidents izmantoja iespēju arī viesoties NATO mītnē Briselē un tikties ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Polija jau aktīvi gatavojas vasarā gaidāmajam NATO samitam, kas būs viena no alianses vēsturē svarīgākajām tikšanās reizēm, ņemot vērā ļoti saspringto starptautisko situāciju, kas norisinās pie alianses robežām, karu Sīrijā, Turcijas un visas NATO sarežģītās attiecības ar Krieviju un citus izaicinājumus.
