Parīzē notika Normandijas četrinieka samits, kur Ukraina un Krievija mēģināja vienoties par konflikta atrisināšanu. Tikmēr darbību šajā nedēļā būtībā pārtrauca Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Apelācijas institūcija, un ES jādomā, kā tagad aizsargāt savas ekonomiskās intereses.
Eiropas "zaļais kurss"
"Mūsu mērķis ir samierināt ekonomiku ar mūsu planētu, samierināt ražošanas un patēriņa veidus ar mūsu planētu, kā arī panākt, ka tas der mūsu iedzīvotājiem. Tādēļ "Eiropas Zaļā vienošanās", no vienas puses, paredz izmešu samazinājumu, bet, no otras, runā par darbavietu radīšanu un inovāciju attīstību. Esmu pārliecināta, ka vecais izaugsmes modelis, kas balstās uz fosilajiem kurināmajiem un piesārņojumu, ir novecojis un neder mūsu planētai. Eiropas Zaļā vienošanās ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija," EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena trešdien izklāstīja viņas vadītās komisijas plānu vides un klimata aizsardzībai.
Ambiciozā plāna nosaukums – "Eiropas Zaļā vienošanās". Tā stūrakmens – ar likumu noteikt, ka 2050. gadā ES ir klimatneitrāla. Proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas un pilnībā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti. Stratēģijas detaļas paredzēts izstrādāt nākamā gada laikā. Taču esot paredzēts, piemēram, vairāk kontrolēt produktus, kuri saistās ar lielu oglekļa emisiju, stādīt kokus, attīstīt elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūru.
Leiena jau iepriekš bija solījusi klimatam draudzīgas reformas lauksaimniecībā, rūpniecībā, transporta un enerģētikas sektoros. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka rūpīgi izvērtēs, kādu iespaidu uz ekonomiku atstās katrs solis.
Par "Eiropas Zaļo vienošanos" Leienai būs jāpārliecina arī Eiropas Parlaments (EP) un dalībvalstis. Skepsi nav slēpusi Čehija, Polija un Ungārija. Prāga paziņoja, ka ES būs jākompensē daļa no izmaksām – miljardiem eiro, kas Čehijai būs jātērē, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi. Līdzīga nostāja arī Budapeštai, kas teica, ka Leienas mērķa sasniegšana būs teju "nepanesams slogs" Ungārijas iedzīvotājiem.
Ukrainas un Krievijas līdera tikšanās
Šonedēļ Parīzē notika Normandijas četrinieka samits, kur Ukraina un Krievija mēģināja vienoties par konflikta atrisināšanu.
"Es domāju, patlaban dinamika ir pozitīva, un tas ir jāizmanto. Ir bijuši daži uzlabojumi, bijusi spēku atvilkšana. Es ceru, ka šodienas samits būs vēl viens solis uz ilgtspējīgu un miermīlīgu konflikta atrisinājumu," pirmdien, sākoties tā dēvētā Normandijas četrinieka samitam Parīzē, ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pauda cerību, ka izdosies panākt jūtamu progresu centienos atrisināt konfliktu Ukrainas austrumos, norādot, ka tā ir viena no ES prioritātēm.
Parīzē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Francijas un Vācijas līderi Emanuels Makrons un Angela Merkele uzņēmās vidutāju lomu.
Zelenskis un Putins vienojās līdz šī gada beigām apmainīt ieslodzītos gūstekņus un pilnībā pārtraukt uguni separātistu kontrolētajos reģionos. Tomēr par sarežģītākajiem jautājumiem kopsaucēju rast neizdevās, īpaši par robežas ar Krieviju kontroles nodošanu Ukrainai un vēlēšanu sarīkošanu separātistu kontrolētajās teritorijās.
Arī Zelenskis atzina, ka viņam sarunās būtu gribējies sasniegt vairāk.
Darbu pārtrauc PTO Apelācijas institūcija
"Eiropas Komisija šodien tieši reaģē uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Apelācijas institūcijas paralīzi. Tas nodrošinās, ka Eiropas Savienība arī turpmāk varēs efektīvi aizsargāties pret trešajām valstīm, kas piekopj nelikumīgu tirdzniecības praksi un vienlaikus bloķē strīdu izšķiršanas procesu gan Pasaules Tirdzniecības organizācijā, gan divpusēju līgumu ietvaros. Kad mums ir tiesības izvirzīt prasības saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, bet mēs to nevaram izdarīt efektīvi un savlaicīgi, tad Eiropas Savienības ekonomiskās intereses kļūst neaizsargātas," sacīja ES tirdzniecības komisārs Fils Hogans.
Hogans ceturtdien, 12. decembrī, ierosināja pastiprināt bloka pilnvaras, lai varētu aizstāvēt savas intereses globālajos tirdzniecības strīdos.
Tas nepieciešams, jo trešdien savu darbību bija spiesta pārtraukt PTO Apelācijas institūcija – dēvēta par globālās tirdzniecības augstāko tiesu. Tā kļuvusi par upuri ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņai, kas organizāciju apsūdzējis par netaisnīgu izturēšanos pret Savienotajām Valstīm. Apelācijas iestāde sastāv no tiesnešiem, kas regulāri jānomaina. Tomēr Trampa administrācija divus gadus bloķējusi jaunu tiesnešu iecelšanu, līdz trešdien palika tikai viens tiesnesis, faktiski apturot iestādes darbu.
EK priekšlikumi rosina dot Briselei pilnvaras vienpusēji pieņemt lēmumus par pretpasākumiem pret citām valstīm tirdzniecības strīdu gadījumos, kur pilnvaras tradicionāli ir PTO rokās.
