Panorāma

Panorāma

Panorāma

Krievijas gūstā bijušie Ukrainas patrioti veseļosies Latvijā

Normandijas sarunas beidzas ar pamieru

Ukrainas un Krievijas līderi vienojas par pamieru Austrumukrainā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas prezidents Vladimirs Putins Francijas galvaspilsētā Parīzē notikušajās sarunās vienojušies līdz šī gada beigām apmainīt ieslodzītos gūstekņus un pilnībā pārtraukt uguni separātistu kontrolētajos reģionos. Tomēr par sarežģītākajiem jautājumiem kopsaucēju rast nav izdevies. 

Normandijas sarunas

Paziņojumā pēc tā dēvētā Normandijas formāta sarunām, kurās piedalījās arī Francijas un Vācijas līderi, norādīts, ka puses apņemas panākt pilnīgu un visaptverošu pamieru. Iecerēts, ka to šogad pastiprinās visu nepieciešamo atbalsta pasākumu īstenošana.

Ukrainas un Krievijas līderi vienojas par pamieru AustrumukraināArtjoms Konohovs

    Panākta arī vienošanās par trim papildu bruņoto vienību nošķiršanas zonām Ukrainas austrumos, un spēku atvilkšana notiks līdz 2020. gada marta beigām.

    Tāpat valstu līderiem ir izdevies vienoties par visu gūstekņu apmaiņu, kas ir arestēti kopš 2015. gada. Zelenskis vairākkārt sacījis, ka viņam ir ārkārtīgi svarīgi panākt, lai pašlaik sagūstītie ukraiņi varētu atgriezties pie saviem tuviniekiem jau šogad.

    Domāt par vienkāršajiem iedzīvotājiem aicinājis arī Putins, mudinot vienkāršot robežšķērsošanu starp separātistu kontrolētajiem reģioniem un pārējo Ukrainu. Panākta vienošanās par spēku atvilkšanu no trim pierobežas punktiem, kas līdz ar to varētu kļūt par jauniem šķērsošanas punktiem . Detaļas gan vēl nav skaidras. 

    Paredzēts, ka nākamā tikšanās būs pēc četriem mēnešiem.

    Tas dod laiku minēto solījumu izpildei un kontrolei.

    Gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc sarunām uzsvēra, ka ir panākts ievērojams progress. Lai gan situācija joprojām ir sarežģīta, Minskas vienošanās izpildei esot piešķirts jauns impulss un esot cerības uz jaunu politisku dinamiku.

    Preses konferencē Merkele sacīja, ka uz galda joprojām ir daudz sarežģītu jautājumu, tomēr šī tikšanās Elizejas pilī esot parādījusi, ka pusēm ir vēlme meklēt risinājumu.

    Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins piebilda, ka, viņaprāt, jau tikšanās kā tāda ir viens no pierādījumiem tam, ka attiecības starp Ukrainu un Krieviju uzlabojas. Turklāt atšķirībā no 2016. gada oktobra, kad notika iepriekšējā Normandijas četrinieka saruna, šoreiz gan jaunais Ukrainas prezidents Zelenskis, gan Putins piedalījās kopīgā preses konferencē.

    Vēl palikuši sarežģīti jautājumi

    Tomēr politikas eksperti norāda, ka sarunu gaitā Kijevai un Maskavai neizdevās panākt kompromisu par trim citiem svarīgiem jautājumiem:

    • robežas ar Krieviju kontroles nodošanu Ukrainai,
    • vēlēšanu sarīkošanu separātistu kontrolētajās teritorijās,
    • Krievijas gāzes tranzītu.

    Šīs problēmas, iespējams, tiks risinātas nākamajās līdzīga formāta sarunās pēc četriem mēnešiem.

    Ukraina vispirms vēlas pārņemt kontroli pār savu robežu ar Krieviju un tikai tad rīkot balsojumu. Turpretī Maskava uzstāj, ka tas būtu Minskas vienošanās pārkāpums. Maskavas ieskatā vispirms jānotiek vēlēšanām un kontrole pāri robežai var tikt pārņemta pakāpeniski pēc tam, kad būs noslēgti pēdējie politiskie procesi par Donbasa un Luhanskas apgabalu lielāku patstāvības piešķiršanu.

    Zelenskis atzina, ka viņam sarunās būtu gribējies sasniegt vairāk. Viņš pauda, ka divi sarežģītākie jautājumi joprojām ir pašvaldību vēlēšanu sarīkošana separātistu kontrolētajās teritorijās Donbasā un Luhanskā, kā arī kontroles pārņemšana par šo teritoriju robežu ar Krieviju.

    Atbildot uz šo jautājumu, Ukrainas prezidents pārgāja uz krievu valodu.

     “Mums ar Krievijas Federācijas prezidentu, es varu jums godīgi pateikt, ir pavisam atšķirīgi uzskati par to, kad un kādos apstākļos ir iespējama robežkontroles nodošana mūsu rokās. Es, protams, uzstāju, ka mums būtu jākontrolē robeža pirms vietējo vēlēšanu sarīkošanas. Man liekas, ka es diezgan argumentēti par to runāju, bet pagaidām mūsu viedokļi atšķiras. Bet es domāju, ka mēs šajos jautājumos atradīsim risinājumu. Es pat teiktu, ka mums ir pienākums atrast risinājumu, citādi mēs nekur tālu nepavirzīsimies,” sacīja Zelenskis.

    Savukārt Putins uzstāj, ka Minskas vienošanās tekstā robežkontroles nodošana Ukrainas varasiestāžu rokās ir paredzēta pēc vēlēšanām.

     “Tā tur ir rakstīts. Kādēļ vērt vaļā Minskas vienošanās un mēģināt tās atkal pārrakstīt? Tur katrs punkts ir savstarpēji saistīts. Ja mēs atvērsim vienu punktu, tad sāksies arī pārējo pārrakstīšana. Un mēs vispār visu pazaudēsim,” paziņoja Putins.

    ANO nosoda Krimas okupāciju

    Tikmēr Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas īstenotā Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupācija. Rezolūcijā paustas Ģenerālās asamblejas nopietnās bažas par Krievijas kā okupācijas varas pastiprināto Krimas militarizāciju, sagrābto Ukrainas militārās rūpniecības uzņēmumu izmantošanu un Krimas iedzīvotāju iesaukšanu Krievijas bruņotajos spēkos.

    ANO arī nosoda bīstamo saspīlējuma pieaugumu reģionā un nepamatoto Maskavas spēka lietošanu pret Ukrainu. Dokumentā paustas bažas par Krievijas darbībām Melnajā jūrā, Azovas jūrā un Kerčas šaurumā.

    Par rezolūcijas pieņemšanu nobalsoja 63 valstis, bet pret to bija 19 valstu pārstāvji. Tomēr tā nevar būtiski ietekmēt situāciju, jo dokuments nav juridiski saistošs un simboliski atspoguļo pasaules valstu viedokli.

    KONTEKSTS:

    Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014. gada pavasarī drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. Kopš tā laika Ukrainas austrumos bojā gājuši vismaz 13 000 cilvēku. 

    2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

    Šoruden jaunu pavērsienu konflikta risināšanā iezīmēja Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa. Katra no valstīm atbrīvojusi 35 personas. Pēc šī soļa Krievija paziņoja, ka gatava miera sarunām Parīzē ar Ukrainu, Franciju un Vāciju.

    Vēlāk Ukrainas varas iestādes piekritušas t.s. „Šteinmeiera formulai”, kas paredz vēlēšanu sarīkošanu okupētajos Ukrainas austrumu reģionos. Protestējot pret to, Ukrainā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

    Kijevā protesti notikuši arī pirms Normandijas četrinieka samita Parīzē.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti