Panorāma

Veselības ministra krēsls vakants

Panorāma

Lietuvas iedzīvotāji eiro gaida piesardzīgi

Baltijas un Centrāleiropas prezidenti tiekas Varšavā

Deviņu valstu prezidenti Varšavā: Jāstiprina kolektīvā drošība

Krievijas un Ukrainas konflikts Eiropai ir lielākais drošības izaicinājums kopš aukstā kara beigām, tādēļ NATO austrumu flanga nostiprināšanai ir būtiska nozīme. Tā otrdien Varšavā, tiekoties Polijas, Baltijas un Centrāleiropas valstu prezidentu sanāksmē, vienojušies deviņu valstu vadītāji.

Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis otrdien pie prezidenta pils Varšavā sirsnīgi sagaidīja astoņu bijušo Austrumeiropas, tagadējo NATO dalībvalstu prezidentus. Sarunas par kolektīvo drošību gan turpinājās aiz slēgtām durvīm. Pēc tikšanās viņš īpaši intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka drošības situācija mūsu reģionā pasliktinās.

„Drošības situācijas pasliktināšanos ietekmē Krievijas agresija pret mūsu tuvu kaimiņu Ukrainu, tādēļ mums ir jāatrod efektīva atbilde situācijai. Konfliktu ir padziļinājusi arī nesen notikusī lidmašīnas notriekšana, un tas padara kara paradumus par brutāliem,” saka Komorovskis.

Iespējams, jau  septembrī NATO samitā Velsā varētu tikt pieņemti lēmumi par iespēju pastāvīgi izvietot alianses spēkus tās austrumu flangā. Līdz šim NATO jau pastiprinājusi rotācijas kārtībā veikto gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs un Polijā. Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar saviem kolēģiem  uzsver, ka šāsdienas tikšanās bijusi vairāk kā svarīga.

Polijas prezidents pirms tikšanās ar ārvalstu kolēģiem atgādināja, ka Krievija pēdējo gadu laikā finansējumu aizsardzībai dubultojusi, tādēļ arī visām NATO dalībvalstīm jāatrod līdzekļi aizsardzības spēju paaugstināšanai.

Līdz šim 2% no IKP aizsardzībai novirza pati Polija un Igaunija, bet apņemšanos paudusi Latvija, Lietuva un Rumānija, tādēļ, pēc Komorovska domām, arī Latvija varētu kļūt par paraugu tām Ziemeļatlantijas līguma valstīm, kuras šo prasību neizpilda.

Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne otrdien no Varšavas ziņo, ka deviņu valstu prezidentu sarunu gaisotni stipri ietekmējis viss, kas saistīts ar Ukrainas un Krievijas saspīlētajām attiecībām un Malaizijas lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas.

„Šīsdienas sapulce tika plānota kā gatavošanas šī rudens NATO samitam Velsā, un to arī ietekmēs Ukrainas jautājums. Tagad faktiski situācija ir radikāli jauna – tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, pēc Otrā pasaules kara ir reāls apdraudējums Eiropas drošībai. Un faktiski tas ir apliecinājums par jauna veida karu, ar kuru jārēķinās arī NATO un tās dalībvalstīm. Tas ir hibrīdkarš, kā to iesaukuši diplomāti, karš bez frontes līnijas, bez konkrētas norādes, kurš ir kurā pusē, karš, kas izmanto valsts iekšējās nedrošības situāciju. Sanāksme par 99% atsaucās uz Ukrainas situāciju, par to izteicās katrs prezidents,” sacīja Krapāne.

Tāpat Komorovskis aicinājis saistībā ar situāciju Ukrainā nostiprināt NATO austrumu flangu. "Krievijas un Ukrainas konflikts Eiropai ir lielākais drošības izaicinājums kopš aukstā kara beigām, tādēļ NATO austrumu flanga nostiprināšanai ir būtiska nozīme," Varšavā pavēstīja Komorovskis.

Ziņots, ka līdz ar kara sākšanos Ukrainā un vēl pirms tam Krimas aneksiju, Baltijas un Centrāleiropas valstu līderi vairākkārt ir aicinājuši nostiprināt aizsardzību Austrumeiropā, kur ir vairākas NATO dalībvalstis. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka daudzas šajā reģionā esošās valstis pašas nepilda vienu no svarīgākajiem nosacījumiem - nevelta 2% no valsts IKP aizsardzībai.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt