Lai gan eksperti abās pusēs turpina darbu, sarunas klātienē ir atliktas uz nezināmu laiku. Turklāt abu pušu sarunvedēji - Deivids Frosts un Mišels Barnjē - ir bijuši spiesti doties pašizolācijā.
Barnjē par savu saslimšanu ar vīrusu ir paziņojis tviterī 19. martā. Viņš ārstējas mājās un turpina uzraudzīt sarunu procesu. Tomēr tagad saslimušo skaitam ir pievienojies arī Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. Vīrusa simptomi ir arī vienam no viņa tuvākajiem un ietekmīgākajiem padomniekiem Dominikam Kamingsam.
Šādos apstākļos turpināt saspringtu darbu pie jauna tirdzniecības līguma kļūst arvien sarežģītāk. To atzīst arī Eiropas Parlamenta "Brexit" grupas vadītājs Deivids Makalisters. Viņš atgādina, ka Eiropas Savienība jau no paša sarunu sākuma ir mudinājusi Londonu paturēt iespēju vajadzības gadījumā pagarināt pārējas periodu, jo sarunu grafiks ir ļoti saspringts. Tāpat nevienam nav noslēpums, ka Londonas un Briseles pozīcijas daudzos jautājums krasi atšķiras. Un lai rastu kopsaucēju, ir vajadzīgs laiks. Tomēr Lielbritānija turpina pastāvēt uz to, ka pārejas posms beigsies šā gada nogalē ar vai bez līguma. Turklāt tas ir ierakstīts arī Apvienotās Karalistes likumā.
Eiropas Komisijas runasvīrs Daniels Ferijs uz jautājumu par to, vai Eiropas Savienība varētu piedāvāt Lielbritānijai pagarināt izstāšanās laiku, ir atbildējis vien ar frāzi, ka tam ir jābūt abpusējam lēmumam. Tam jābūt pieņemtam līdz jūnija beigām.
Ir arī ne mazums cilvēku, kuri atgādina, ka Džonsons ne reizi vien ir mainījis savu viedokli dažādos jautājumos. Tādēļ nevar izslēgt, ka britu premjers varētu izmantot pašreizējo epidēmiju par pamatu sarunu termiņa pagarināšanai ar Eiropas Savienību.
Šāda izšķiršanās ir saistīta ar vēl vienu sarežģītu jautājumu. Runa ir par iemaksām Eiropas Savienības budžetā. Ja Lielbritānija par vienu vai diviem gadiem pagarina pārējas posmu, tai šajā laikā ir jāturpina veikt iemaksas bloka budžetā. Bet solījums pārtraukt maksāt naudu kopējā budžetā bija "Brexit" referenduma centrā.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
