Otrais pasaules karš būtiski mainīja starptautisko sistēmu, un uz kara pelniem izveidotās organizācijas kā Apvienotās Nācijas, NATO un Eiropas Savienība veidojušas starptautiskās sadarbības kārtību, kādu to pazīstam šodien.
Bet pasauli pēkšņi satricinājusi jauna zemestrīce - Covid-19 pandēmija. Nav skaidrs, cik ilgi tā ievilksies. To palīdzētu izbeigt vakcīna, taču līdz tai var nākties gaidīt pat gadu, pusotru. Tādēļ valda nenoteiktība.
Un ilgstoša krīze starptautisko kārtību var novest līdz „lūzuma punktam”, izdevumā „The Atlantic” brīdina Vašigntonas domnīcas „Brookings” pētnieks Tomass Raits. Viņš izceļ, ka koronavīrusa pandēmija ir ceturtais nozīmīgais ģeopolitiskais satricinājums pēdējās četrās desmitgadēs pēc Aukstā kara beigām, 11. septembra teroraktiem Savienotajās Valstīs un 2008. - 2009. gada globālās finanšu krīzes.
Viņš šīs krīzes ilgtermiņa sekas aicina nenovērtēt par zemu. Ja pandēmija ieilgst, tad valstis var pamatīgi mainīties.
Veselības sistēmu pārslodze, bezdarbs, recesija, pieaugoši valstu tēriņi un parādu kalni. Iedzīvotāji tagad varbūt ar sapratni uztver valstu valdību rīcību, bet pēc pusgada vai gada noskaņojums var būt pilnīgi citāds.
„Nekad agrāk neviens notikums nav apgriezis vienlaikus visu cilvēku dzīvi kājām gaisā un tik pēkšņi. Jo ilgāk turpināsies šī pandēmija, jo vairāk pasaule mainīsies.
Lielākais risks ir, ka ilgstoša krīze izķidās starptautisko sadarbību – starp Rietumu sabiedrotajiem, starp Ameriku un Ķīnu – un aiz sevis atstās pasauli, kurā valda lielāka anarhija, un visi nostāsies pret visiem,” brīdina Raits.
Krīze starptautiskajā kārtībā nebūs tik daudz pagrieziena punkts, cik stacija uz ceļa, pa kuru pasaule jau gājusi ilgāku laiku, savukārt vērtē Ņujorkas domnīcas „Ārlietu padome” priekšsēdētājs Ričards Hāss. Proti, pandēmija un pasaules reakcija uz to tikai izgaismojusi un pastiprinās jau esošās ģeopolitiskās reālijas – globālās sadarbības vājināšanās, lielvaru nesaskaņas un Savienoto Valstu dominances mazināšanās.
„Viena no pašreizējās krīzes iezīmēm ir izteikts Savienoto Valstu līderības trūkums,” norāda Hāss.
“Ja pasaule pēc krīzes būs tāda, kurā Savienotās Valstis dominēs arvien mazāk un mazāk, tas diez vai būs jaunums. Šī tendence bijusi redzama jau vismaz desmit gadus,” sprieda pētnieks.
Tātad – īstermiņa ekonomikas lejupslīde, bet ilgtermiņā – Covid-19 zemestrīce pastiprinās tās ģeopolitiskās tendences, kas bija novērojamas jau pirms krīzes.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds skaidroja: „Tas ir, ka valstis arvien vairāk ņem iniciatīvu savās rokās un suverenizējas. Tas, ka solidaritāte mazinās. Kontrole tiek ņemta pašiem uz sevi. Tas ir – „atgriezīsimies pie vecajām, labajām zelta dienām”, kas ir daļēji mitoloģija, bet kam cilvēki kaut kā tic”.
“Līdz ar to daudzpusējās organizācijas mazina savu ietekmi, un tā vien šķiet, ka krīzes situācijā tas tikai pastiprinās. Pastiprinās autoritārās tendences, stingras rokas principi,” norādīja Sprūds.
Lielās valstis varētu vēl vairāk dominēt starptautiskajā sistēmā nekā līdz šim, domājot par savām nacionālajām interesēm. Tādu tendenču pastiprināšanās, kas jau bija novērojamas pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu, arī “Brexit”, starptautisko organizāciju vājināšanās – šāda perspektīva nav labvēlīga tādām nelielām valstīm kā Latvija.
“Mums jādara viss, cik atkarīgs no mūsu puses, lai solidaritāte turpinās. Un ka mēs stiprinām saites ar saviem svarīgākajiem sabiedrotajiem. Bet ir jābūt uzmanīgiem ar balansu, lai mēs neiekristu tikai divpusējās attiecībās. Lai mēs neliktu visu uz vienu kārti - attiecībām ar ASV, jo ir arī Eiropas Savienības valstis, ar kurām ir jāveido attiecības. Balansēšana atgriezīsies un nebūs vienkārša,” pauda Sprūds.
Eksperti prognozē, ka ASV joprojām saglabās ģeopolitiski centrālo lomu starp augošo Āziju, Kluso okeānu un Eiropu, transatlantiskajiem partneriem. Eiropas Savienībai gan stāv priekšā nopietni uzdevumi – dažādām valstīm šajā krīzē ir dažādas attieksmes, radušās savstarpējās uzticēšanās plaisas, daudz būs atkarīgs no līderu personībām.
Bet Ķīnas pieaugošā ietekme, sagaidāms, tikai turpināsies, un tās klātbūtne citos kontinentos pastiprināsies.
Ķīna parādījusi, ka ir ļoti svarīga piegāžu ķēdēs, runājot kaut par sejas maskām un respiratoriem. Tomēr arī tās ekonomika ir atkarīga no globālā pieprasījuma. Koronavīrusa krīzei izgaismojot pasaules atkarību no Ķīnas rūpniecības, citām valstīm tā var likt pastiprināti izsvērt, kā likt uzņēmumiem vairāk ražot pašmājās.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
