Pārējās 15 partijas, sešas koalīcijas un pieci neatkarīgi kandidāti, ko atbalsta dažādas komitejas, nu jau nedēļu aģitē savus piekritējus. Reāli iespējas nosūtīt pārstāvjus uz Briseli ir sešām formācijām. Sociologu aptaujas rāda, ka opozicionāru partija GERB (Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisko attīstību) pagaidām ir līdera pozīcijās ar 17,6 %, tūlīt seko valdošā sociālistu partija ar 15,9 %, trešajā vietā stabili turas liberālā DPS, Brīvību un tiesību kustība ar 6,2 %.
Nākošajās trīs pozīcijās ir jaunizveidotas partijas, kas vispār pirmo reizi piedalās vēlēšanās. Bijušā žurnālista Nikolaja Barekova vadītā “Bulgārija bez cenzūras” pagaidām saņem 4,9 % balsu, seko bijušā prezidenta Georgija Parvanova formācija ABV, kas atdalījās no sociālistiem, un labēji centriskais Reformatoru bloks, kas apvieno piecas partijas.
Lai gan ABV kā partija izveidojās tikai gada sākumā, tās eirodeputātu kandidātu priekšgalā ir pieredzējis politiķis – pašreizējais eirodeputāts un bijušais ārlietu ministrs Ivailo Kalfins. Pēc viņa domām, galvenā valsts problēma ir zemais dzīves līmenis un lielais bezdarbnieku skaits, jo sevišķi jauniešu vidū. „Es labi pazīstu Eiropas Savienību, un nav tiesa, ka no turienes mums nosaka, ko un kā tērēt. ES piedāvā daudz iespēju, kas netiek izmantotas. Drīzāk otrādi, tās palielina sociālo nevienlīdzību Bulgārijā,” saka Kalfins.
Arī Reformatoru bloka vadībā ir pieredzējusi “eiropiete” – Meglena Kuneva. Eiropas lietu ministre divās valdībās, viņa vadīja pārrunas par Bulgārijas pievienošanos ES, un no 2007. līdz 2009 g. bija pirmais Bulgārijas eirokomisārs patērētāju tiesību aizsardzības lietās. Atklājot pirmsvēlēšanu kampaņu, Kuneva izteica pārliecību, ka izdosies apvienot demokrātiskos spēkus, kuri lielā mērā simbolizē pozitīvās pārmaiņas valstī pēdējos 25 gados. „Vienots Reformatoru bloks piedos labējai politikai jaunu - dziļāku un plašāku jēgu. Visi kopā mēs saņemam 10 % balsu,” saka Kuneva.
Vairākas no demokrātiskajām partijām, kas ietilpst Reformatoru blokā, ir pārstāvētas Briselē arī patlaban – kā daļa no Eiropas Tautas partijas. Tās kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam Žans-Klods Junkers piedalījās GERB pirmsvēlēšanu kampaņas atklāšanā Sofijā, un paziņoja, ka katra balss par bijušā premjerministra Boiko Borisova partiju nostiprinās Eiropas tautas partijas pozīcijas nākamajā Eiropas parlamentā.
Savukārt Eiropas sociālistu partijas kandidāts visaugstākajam postenim Martins Šulcs ieradās Sofijā, lai atbalstītu patreizējā premjerministra Sergeja Staniševa vadītos sociālistus, kuru lozungs ir “Par taisnīgu Bulgāriju un sociālu Eiropu”.
Kārtējo mediju skandālu nodrošināja nacionālistiskā partija “Ataka” („Uzbrukums”), kas iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās izcīnīja divas vietas, bet tagad savu pirmsvēlēšanu kampaņu atklāja Maskavā. Saņemot ordeni “Tēvijas zvaigzne”, par ieguldījumu Bulgārijas un Krievijas savstarpējās attiecībās tās līderis Volens Sidorovs paziņoja, ka partija atbalsta Krimas aneksiju, Bulgārijai jāstājas ārā no NATO, bet ES nepieciešams reorganizēt vai vispār slēgt.
Lai nu kā, bet 40% no lauku iedzīvotājiem, un tikai 27% no pilsētniekiem uzskata, ka Eiroparlamenta vēlēšanas ir svarīgas. 33,9 % pagaidām nav izlēmuši, vai vispār balsot. Vēlētāju aktivitāte noteiks ne tikai to, kuras partijas būs pārstāvētas Briselē, bet arī kā tiks sadalīti Bulgārijai paredzētie 17 mandāti.
