"Es gribu būt lauksaimnieks, cilvēcisku dzīvi laukos, atkāpieties!" Tādi un vēl citi saukļi lasāmi uz protesta plakātiem daudzviet Bulgārijā. Lauksaimnieki arī šeit nav apmierināti ar valdības un Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku.
Zemnieki žēlojas par birokrātijas slogu
Traktoru kolonnas no otrdienas daudzviet bloķē ielas un lielceļus. Organizatori ziņo, ka blokādes turpināsies katru dienu visu nedēļu. Neapmierināto ir daudz, un arī iemesli tam ir dažādi – vieniem nepatīk pārlieku lielais valdības birokrātijas slogs, citus neapmierina Eiropas Savienības zaļās iniciatīvas ierobežojumi, kas gulsies uz zemnieku pleciem.
"Birokrātija ar katru dienu pieaug. Vairāk un vairāk. It īpaši iepriekšējā gadā, kad izdomāja jauno stratēģisko plānu un tā saukto "zaļo vienošanos", kas zemniekiem palielinājis pienākumu slogu desmitiem reižu," sūrojas Bulgārijas graudu audzētājs Angels Vukodinovs.
"Ir ļoti daudz noteikumu un prasību, kas kavē lauksaimniecības sektora darbību un attīstību.
Visapkārt runā, ka zemnieki vēlas tikai naudu un nedomā ne par ko citu. Nē! Mēs gribam, lai valsts strādā ar mums, nevis pret mums," uzsver bulgāru zemnieks Kristians Stojanovs.
Iebilst pret negodīgu konkurenci
Zemnieku protesti sākušies arī Spānijā. Lauksaimnieki visā valsts teritorijā ar traktoru kolonnām bloķē satiksmi uz autoceļiem. Arī šeit viena no galvenajām problēmām – Eiropas Savienības zaļās iniciatīvas regula. Taču katrā valstī ir arī savas specifiskās problēmas un zemnieku prasības.
Spānijā būtiska problēma ir produkcijas ievešana no ārpus Eiropas Savienības esošām valstīm. Lauksaimnieki uzskata, ka kontrole un prasības šai produkcijai ir pārāk vienkāršas un tas būtiski ietekmē cenu produkcijai, ko audzē arī Spānijā, jo šeit zemniekiem jāievēro daudz stingrāki noteikumi. Tas būtiski sadārdzina gala produkta cenu, un spāņu zemnieku produkcija nav konkurētspējīga Eiropas Savienības tirgū.
"Valdība atļauj ievest ārzemju preces, ko mēs audzējam arī Spānijā. Preces ieved no Marokas un Dienvidamerikas, kas būtiski samazina cenu. Viņi tās ieved pat bez jebkādām sanitārajām reģistrācijām," sašutis kāds spāņu zemnieks.
Protestējošie lauksaimnieki pulcējušies arī Francijā. Strasbūrā pie Eiropas Parlamenta ēkas simtiem lauksaimnieku ar traktoriem bloķēja satiksmi. Laukumā pulcējušies cilvēki ar plakātiem, kuros izsaka savu neapmierinātību ar Eiropas Savienības zaļās iniciatīvas regulu.
Eiropas Komisija piekāpjas zemnieku prasībām
Strasbūrā otrdien sākusies Eiropas Parlamenta sesija, kur viena no galvenajām tēmām – Eiropas Komisijas priekšlikums par "zaļās pārejas" iniciatīvu Eiropas Savienībā. Lauksaimnieku protesti vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs nav palikuši nepamanīti un ir likuši veikt izmaiņas šajā iniciatīvā.
"Dabas aizsardzība var būt veiksmīga tikai ar visaptverošu un stimulējošu pieeju, jo mūsu lauksaimnieki investēs nākotnē tikai tad, ja spēs veiksmīgi saimniekot uz savas zemes. (..) Komisija rosināja Ilgtspējīgas lietošanas regulu, kas paredz samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu. Taču tas ir kļuvis par polarizācijas simbolu. Eiropas Parlaments to ir noraidījis. Tam nav progresa arī Eiropadomē. Tādēļ es rosinu atsaukt šo priekšlikumu," otrdien pavēstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Viņa arī uzsvēra, ka jāveido uzticība starp lauksaimniekiem un politiķiem. Nepieciešams konsultatīvs dialogs, ko Brisele jau ir sākusi ar lauksaimniecības un pārtikas nozares pārstāvjiem.
Tāpat viņa ierosināja, ka Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar jaunu uzlabotu iniciatīvu, taču tā, visticamāk, tiks uzticēta nākamajai komisijai, ko izveidos pēc jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
