Mišela Barnjē un Stīvena Barklaja tikšanās notiks pēc tam, kad pirmdien starp Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu tika panākta vienošanās par to, ka sarunām turpmāk būtu jānotiek ne tikai ekspertu, bet arī politiskā līmenī.
Ceturtdien Lielbritānijas valdība iesniedza Briselei vairākus dokumentus muitas, rūpniecības preču, kā arī sanitāro noteikumu jomā.
Tomēr Eiropas Komisijas preses sekretāre Mina Andrejeva atteicās vērtēt, vai šos dokumentus var uzskatīt par nopietniem rakstiskiem priekšlikumiem.
“Mēs esam saņēmuši dokumentus. Kamēr mēs neesam tos detalizēti izanalizējuši, es negribētu sniegt kādu citu raksturojumu, kā tikai dokumenti. Mūsu tehniskās diskusijas turpinās, un pēc tam mēs skatīsimies, kā rīkoties tālāk,” sacīja Andrejeva.
“Es arī gribētu teikt, ka mēs nenodarbojamies ar mēģinājumiem vainot vienu vai otru pusi. Mūsu loma ir būt konstruktīviem, virzīt sarunas uz priekšu un panākt progresu, lai sasniegtu kopējo mērķi, proti, vienošanos, uz kuras pamata var notikt izstāšanās,” pauda EK pārstāve.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
