Vēlēšanās tiks izraudzīti trīs prezidenti, kas oficiāli tiek saukti par prezidentālās padomes locekļiem. Katrs pārstāv vienu no valsts lielākajām etniskajām un reliģiskajām kopienām - serbus, horvātus un bosniešus.
1995.gadā parakstītā miera vienošanās, lai izbeigtu Bosnijas karu, pārtrauca asinsizliešanu, taču etniskā sašķeltība palika.
Valsts tika sadalīta divās autonomās daļās ar sarežģītu pārvaldes sistēmu, piemēram, tai vienlaikus ir trīs prezidenti. Prezidentus ievēl šo kopienu pārstāvji uz četru gadu termiņu. Katrs no kolektīvās prezidentūras locekļiem uz astoņu mēnešu termiņu rotācijas kārtībā kļūst par kolektīvās prezidentūras vadītāju.
Abas valsts daļas vieno vājas centrālās institūcijas. Katrai ir sava valdība, kur ministru amati ir vienlīdzīgi sadalīti starp trim etniskajām kopienām.
Aptuveni 40% no iedzīvotāju skaita ir musulmaņi jeb bosnieši, serbi, kas ir pareizticīgie, sastāda aptuveni 30%, bet horvāti, kas ir katoļi, 10%.
Vēlēšanas Bosnijā un Hercegovinā notiek gandrīz 20 gadus pēc postošā Bosnijas kara starp serbiem, musulmaņiem un horvātiem, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Mūsdienās valsts ir viena no nabadzīgākajām Eiropā, un etniskā sašķeltība joprojām ir nozīmīga politikas daļa.
Kamēr bosnieši vēlās stiprināt centrālo valdību, serbi runā par vēl lielāku autonomiju.
Februārī valsti satricināja vardarbīgi protesti pret valdību, tūkstošiem cilvēku pauda neapmierinātību ar valdības nespēju apkarot korupciju un īstenot sociāli ekonomiskās reformas. Šajā vēlēšanās nozīmīga ir arī ekonomikas tēma. Bezdarba līmenis Bosnijā pat pēc oficiālajiem datiem šobrīd ir 44 procenti. Ja pēc vēlēšanām nekas nemainīsies, gaidāmi jauni nemieri.
Ekonomisko situāciju vēl vairāk sarežģījuši nepieredzēti spēcīgie plūdi maijā, kas radīja divus miljardus eiro lielus zaudējumus, kas veido 15 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Korupcija joprojām plaukst un nodokļu maksātājiem izmaksā simtiem miljonu eiro gadā, liecina pētījumi.
Kā allaž pirms vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā, politiķi balsu piesaistīšanai ir atgriezušies pie nacionālistiskas retorikas. Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks, kas pretendē uz vēl vienu pilnvaru termiņu, turpina draudēt ar atdalīšanos no Bosnijas. Vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem viņš paziņoja, ka mērķis ir panākt, lai Serbu Republika arvien vairāk tuvotos neatkarīgas valsts statusam.
Musulmaņu pārstāvis prezidentālajā padomē Bakirs Izetbegovičs, kas arī kandidē uz nākamo pilnvaru termiņu, savukārt aicinājis bosniešus saglabāt vienotību. Viņš brīdinājis, ka "šķelšanās politika neies cauri", un arī nosodīja etniskos horvātus par viņu tiekšanos uz atsevišķu autonomiju pašiem sev.
Politisko strupceļu un vienotības trūkuma dēļ politiķi arī nav spējuši vienoties par nozīmīgām reformām, kas nepieciešamas dalībai Eiropas Savienībā, un Bosnija iepaliek no Balkānu kaimiņvalstīm ceļā uz kopienu.
