Bijušais NATO eksperts: NATO nedrīkst Putinam ļaut draudēt ar kodolieročiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eksperts Harijs Nedelku, kurš iepriekš strādāja NATO politikas plānošanas vienībā, uzskata, ka NATO aliansei politiskā paziņojuma līmenī ir jāatbild uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu, turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, izsludināt Krievijas kodolspēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.

Ukrainai šobrīd mēģina palīdzēt daudzi, arī bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena konsultāciju uzņēmums „Rasmussen Global”, kas palīdz nodrošināt dažādas piegādes Ukrainai. Rasmusenu konsultē arī Harijs Nedelku.

Viņš Latvijas Radio atzina, ka patlaban Ukrainas armija ir jānodrošina nevis ar lielu tehniku, bet ar nelieliem, precīziem ieročiem, ko var uzreiz izmantot.

Bijušais NATO eksperts: NATO nedrīkst Putinam ļaut draudēt ar kodolieročiem
00:00 / 01:06
Lejuplādēt

Viņš arī pauda pārliecību, ka NATO nedrīkst Putinam ļaut draudēt ar kodolieročiem un izmantot to kā eskalācijas sviras.

“Mēs esam gatavi, bet politikas un retorikas līmenī mums tas ir jāpasaka. Līdz šim mēs esam dzirdējuši nelielu reakciju no Francijas ārlietu ministra, kurš teica, ka viņiem, starp citu, arī atomieroči, bet vajadzētu, lai NATO ģenerālsekretārs iznāk un pasaka, ka kodolieroči ir ne tikai atsevišķām NATO valstīm, bet arī visa alianse ir apbruņota ar kodolieročiem. Mēs negrasāmies tos izmantot, bet par to ir jāatgādina, gluži kā to izdarīja Putins, jo tagad eskalācijas sviras ir tikai Putina rokās, tikai viņš lemj, kad uzspiest stingrāk, kad atkal atlaist, kad palielināt uzbrukumus un kad atkāpties soli atpakaļ. Mums arī ir jāsāk nedaudz labāk kontrolēt eskalācijas procesu, tā var būt arī horizontālā eskalācija, piemēram, uzņemot Somiju,” pieļāva Nedelku.

“Bet tagad mēs ļaujam viņam izmantot atomieroču draudus, lai mēs neiesaistītos šajā konfliktā un viņu spēki varētu brīvāk rīkoties Ukrainā. Tas ir tas, kas mums būtu jādara labāk, un tas ir politiskā paziņojuma jautājums,” viņš pauda.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti