Īsumā:
- No šī gada Ukrainai ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību.
- Ukraiņiem, īpaši jauniešiem, svarīgi savām acīm redzēt eiropiešu dzīvi.
- Bez vīzas ES jau pabijuši vismaz miljons Ukrainas iedzīvotāju.
- Daudz ukraiņu Eiropā arī strādā.
- Ukrainas un ES preču apgrozījums pieaug.
- Pastāv bažas par sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, kas turpina karu Ukrainas austrumos.
"Godīgi sakot, būtu ļoti interesanti palūkoties uz citiem cilvēkiem, apskatīties, kā viņi dzīvo. Skatīsimies, kā liktenis saliksies. Ja būtu iespēja, es neatteiktos aizbraukt uz Eiropu." - Tā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā saka studente Gaļina. Viņa apgūst vizāžistes arodu un šā iemesla dēļ pārcēlusies uz Kijevu no maza ciema Odesas apgabalā. Kopš aizvadītā gada šādas iespējas, proti, doties uz Eiropas Savienības valstīm, ja vien atļauj rocība, protams, Gaļinai un daudziem Ukrainas iedzīvotājiem ir, jo Eiropas Savienība un Ukraina ir noslēgušas bezvīzu režīmu. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem
ukraiņi ar biometriskajām pasēm var iekļūt Eiropas Savienībā un uzturēties te 90 dienu, ja mērķis ir, piemēram, brīvdienas, radinieku vai draugu apciemojums, uzņēmējdarbība, taču tas nedrīkst būt darbs.
Politikas studiju centra „PENTA” valdes priekšsēdētājs Volodimirs Fesenko atzīst, ka Ukrainai, kas nemitīgi izdzīvo gan ekonomiskas, gan sociālas grūtības un turpina valsts austrumos karot, ir būtiska nauda, bet tieši bezvīzu režīms ir, iespējams, vēl svarīgāks, lai palīdzētu cilvēku apziņā noturēt šobrīd tik būtisko Eiropas kursu.
„Tas ir ļoti svarīgi Ukrainas aktīvajai daļai – jauniešiem, tiem, kuri mācās, kuri strādā akadēmiskajā vidē, medijiem un daudziem citiem, lai varētu apmeklēt Eiropas Savienības valstis bez birokrātiskiem ierobežojumiem,'' saka Fesenko. ''Ir ļoti svarīgi, ka cilvēki paši savām acīm redz, kas tas ir - Eiropa, kā tur ir iekārtota dzīve un ne tikai, kā tur notiek politika, jo par to jau daudz raksta, bet - kā tur dzīvo parasti cilvēki. Kā ir izveidota uzņēmējdarbība, kā tiek organizēta sociālā dzīve, kādi ir ceļi, transports, infrastruktūra, kopumā - kāds ir eiropiešu dzīvesveids. Tas ir ļoti svarīgi ukraiņu pieredzei, un tā ir galvenā aģitācija Ukrainā par Eiropas izvēli. Viņi redz un izjūt paši, un viņiem Eiropas Savienības integrācijas tēma vairs nav kaut kas abstrakts.”
Volodimirs Fesenko norāda, ka gada laikā bezvīzu režīma dotās iespējas ir izmantojuši jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju, un viņš atzīst, ka arī pats, būdams Eiropā trīs četras reizes gadā, izjūt šīs sistēmas priekšrocības. Tiesa, lai gan bezvīzu režīms neatļauj izmantot iespējas darba meklējumos, liels skaits ukraiņu jau ir devušies strādāt uz Poliju, Itāliju, Spāniju un Portugāli. Lēš, ka Polijā vien patlaban strādā ap miljons ukraiņu, kas ir lielās ekonomiskās krīzes sekas, ko Ukraina piedzīvoja tūdaļ pēc Eiromaidana revolūcijas 2014.gadā.
Esot viena no sešām Austrumu partnerības valstīm, kopā ar Moldovu, Gruziju, Azerbaidžānu, Armēniju un Baltkrieviju tagad Ukraina ir īpaši ciešā Eiropas Savienības redzeslokā. Tam par iemeslu ir Krievijas agresija valsts austrumos un anektētā Krima, un
tas ir būtiski mainījis Eiropas Savienības ārpolitiku attiecībā uz Krieviju un arī pastiprinājis Eiropas Savienības finansiālo un politisko atbalstu Ukrainai, kas ir saņēmusi jau vairākus miljardus eiro lielu aizdevumu, nesen ir parakstīts saprašanās memorands par jaunu miljardu.
Tāpat kā iespēja satikties cilvēkiem, arī ekonomiskā atvēršanās Eiropas virzienā Volodimira Fesenko ieskatā, ir Ukrainai šobrīd ir izšķiroša:
„Otrs ārkārtīgi svarīgs virziens ir bizness un ekonomika – brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību un ekonomisko attiecību paplašināšana. Ja līdz šim lielās kompānijas jau diezgan aktīvi darbojās Eiropa tirgū, tad mazie un vidējie uzņēmumi sāk tikai pielāgoties. Tie, kuri atrodas tuvāk robežām, tiem šie kontakti ir ciešāki, tie, kuri ir tālāk Austrumos, tiem ir grūtāk. Taču interese ir liela un pēdējos gados par ceturto daļu ir palielinājies Ukrainas un Eiropas Savienības preču apgrozījums, ir pieaudzis eksports. Tas nozīmē, ka Eiropas integrācija strādā par spīti karam, kas rada arī lielas grūtības ekonomiskajai un sociālajai situācijai. Taču par spīti visam Eiropas integrācija rāda pozitīvus rezultātus.”
Viens no Ukrainas bažu objektiem, ko arī neslēpj Kijevā, ir dažādā Eiropas Savienības valstu nostāja par to, vai turpināt noteikt sankcijas Krievijai un arī „Brexit”, tā kā Lielbritānija kopā ar Baltijas valstīm un Zviedriju ir bijusi aktīvākā Ukrainas atbalstītāja. Kamēr Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni ir izteicies, ka varētu izmantot veto tiesības sarunās par Krievijas sankciju pagarināšanu, tā kā Krievijas agresija Ukrainā joprojām nav beigusies, tad Lielbritānijas tirdzniecības ministrs Laiems Fokss cieti apgalvo, ka arī pēc „Brexit” Ukraina paliks Londonas redzeslokā, īpaši domājot par ekonomisko sadarbību un tirdzniecību. Ar pašu Krieviju Ukrainas ekonomiskās saiknes kopš konflikta ir būtiski sarukušas, kravu apgrozījums samazinājies trīs reizes, taču tas aug ar Eiropas Savienību, kas ir Ukrainas būtiskākā tirdzniecības partnere.
