Tas bija Eiropas Komisijas priekšlikums, ko vairums dalībvalstu atbalstīja, izņemot "pierobežas" dalībvalstis, kas ir Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Slovākija, kuras visvairāk skāris pārtikas preču imports no Ukrainas.
EK ierosināja mehānismu, lai stabilizētu importu nozarēs, kas tiek uzskatītas par visjutīgākajām – mājputnu gaļa, olas un cukurs –, ka imports nedrīkst pārsniegt vidējo līmeni iepriekšējā gadā (2022.–2023. gadā) – tātad, lai izvairītos no kāda pēkšņa šo produktu pieplūduma no Ukrainas.
Priekšlikumā ir arī tā dēvētā "avārijas bremze", ja kaut kas tomēr iziet no rāmjiem. Bet par šo vēl jāvienojas ar Eiropas Parlamentu – kas ir arī vairāk zemnieku pusē – un grib pie jutīgajiem "produktiem" pieskaitīt arī Ukrainas graudus un medu.
Tikmēr zemnieku protesti Austrumeiropā turpinās. Protesti uz Polijas un Ukrainas robežas saasinājušies līdz gandrīz pilnīgai blokādei. Un abas puses – gan Poliju, gan Ukrainu – ir satraucis tas, ka zemnieku protestā ir parādījušies Krievijas diktatoru Putinu atbalstoši saukļi.
"Mēs nevaram pieļaut, ka tie, kas atklāti un nekaunīgi atbalsta Putinu, kalpo Krievijas propagandai un kompromitē Polijas valsti, aktīvi darbojas uz Polijas un Ukrainas robežas, izmantojot zemnieku protestus," uzsver Polijas premjers Donalds Tusks.
Runa ir par plakātu, uz kura bija rakstīts "Putin, sakārto lietas Ukrainā un Briselē".
Protestos bija redzams arī PSRS karogs, kas rada aizdomas, ka zemnieku protestus uz Ukrainas robežas izmanto Kremlim lojāli spēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā bija diezgan izmisis par situāciju, solot, ka viņa valdības ministrs dosies uz robežu un uzturēsies tur divas diennkatis, gaidot ierodamies Polijas premjeru un prezidentu.
"Un es lūdzu jūs, Donald, premjerministra kungs, atnākt arī uz robežas. Godātais Andžej, prezidenta kungs, es lūdzu jūs atbalstīt šo dialogu. Tā ir valsts drošība. Mēs nedrīkstam to aizkavēt," teica Zelenskis.
Polijas puse sola, ka militārā palīdzība Ukrainai šajā zemnieku blokādē necietīs un netiks kavēta, un ir vienojušies par tikšanos ar Ukrainas vadību, taču Varšavā, nevis uz robežas.
Protestiem pievienojušies zemnieki arī Čehijā un citviet. Pirmdien būs zemnieku protesti arī Briselē.
Nepatika pret Ukrainas lēto pārtiku nav vienīgais zemnieku protestu iemesls, protestētāji iebilst arī pret ES "zaļo kursu".
EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Ukrainas iestāšanās sarunu pirmo soli spers nevis pavasarī, bet gan pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām vasarā. Eksperti vērtē, ka tā ir reakcija uz zemnieku protestiem. Dažas dalībvalstis pirms Eiroparlamenta vēlēšanām negrib skaidroties ar saviem vēlētājiem par to, kas notiks ar ES, ja Ukrainu uzņems kā pilntiesīgu dalībvalsti.
