"Es uzskatu, ka starpvaldību konference varētu notikt jūnijā. Man ir pamats tā domāt. Mūsu nostāja ir tāda, ka vienošanās tekstā būtu jāiekļauj atsauce, kurā norādīts, ka mēs esam iecerējuši sākt sarunas pēc iespējas ātrāk," Nausēda sacīja žurnālistiem pēc Eiropadomes sanāksmes ceturtdien.

"Ne tikai abstrakti vārdi, ka mēs plānojam sākt, bet gan tas, ka mēs plānojam sākt pēc iespējas ātrāk. Kas nozīmē – līdz šī Beļģijas prezidentūras posma beigām," viņš paskaidroja.

Pēc Ungārijas veto pārvarēšanas ES līderi decembrī vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Kijivu. Nausēda sacīja, ka nevienai dalībvalstij nevajadzētu kavēt sarunu procesu.

"Es nedomāju, ka ir daudz valstu, kas apzināti gribētu kavēt šo procesu. Pat ieskaitot Ungāriju," viņš teica.

Eiropas Komisija novembrī ieteica sākt sarunas ar Ukrainu, neraugoties uz atsevišķiem trūkumiem. Ukraina vairākkārt solījusi vēl nepaveiktās reformas īstenot tuvāko mēnešu laikā.

Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza 2022. gada sākumā, tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, un jau tā paša gada jūnijā tā tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti. 

Pērnā gada novembrī Eiropas Komisija ieteica uzsākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos Eiropas Savienībai, taču ar piebildi, ka līdz tam abām valstīm jāpaveic atsevišķi svarīgi uzdevumi.

Eiropas Komisija līdz 2024. gada martam solīja ziņot Eiropas Padomei (EP) par abu valstu sasniegto progresu. Ukraina sākotnēji cerēja, ka sarunas  par tās uzņemšanu ES varētu sākties jau 2024. gada sākumā.

Tas, kad Ukraina kļūs par ES dalībvalsti, būs atkarīgs galvenokārt no Ukrainas pašas progresa, taču arī atsevišķas dalībvalstis var savu politisku apsvērumu dēļ procesu kavēt. Tāpēc parasti šādas sarunas aizņem gadus, ja ne desmitgades.