Berlīnes mūris atdalīja Rietumberlīni no komunistiskā režīma kontrolē esošās Austrumberlīnes. Totalitārais režīms mūri sāka būvēt 1961.gadā, un tas kļuva par spilgtāko Aukstā kara simbolu.
Bet pirms 30 gadiem Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti. 1989.gada 9.novembrī tās apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau šķērsoja un sāka jaukt Berlīnes mūri, kas pusgadsimtu bija dalījis Dzelzs priekškara sašķelto Eiropu. Drīz sākās mūra fiziska nojaukšana, bet nepilnu gadu vēlāk Vācijai atkalapvienojoties beidza pastāvēt komunistiskā Vācijas Demokrātiskā Republika.
Piemiņas pasākumi Berlīnē notikuši visu nedēļu ar izstādēm un instalācijām, bet kulminācija būs šodien. Prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien apmeklēs piemiņas pasākumu Berlīnes mūra memoriālā, Berlīni apmeklē Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas prezidenti.
Savukārt vakarā paredzēts liels pasākums pie Brandenburgas vārtiem ar Eiropas mūzikas nakti un koncertu sēriju. Tajā uzstāsies Berlīnes filharmoniskais orķestris un citi mākslinieki, tostarp arī projekts no Latvijas „The Room”. Bet vācu elektroniskās mūzikas zvaigznei „Westbam” uz skatuves pievienosies latviešu mūziķis „Eastbam” jeb Roberts Gobziņš.
Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa norādīja, ka Latvijas plašā pārstāvniecība Berlīnes oficiālajos pasākumos ir simboliska un atgādina Latvijas nozīmīgo lomu Eiropas atkalapvienošanā.
„Vienmēr tiek uzsvērta Ungārijas, Polijas, Čehijas [nozīme] ievadot vai sagatavojot Berlīnes mūra krišanas notikumus. Mazāk varbūt iepriekš bijusi uzsvēra Baltijas loma. Bet šogad daudz strādājot ar Vācijas politiķiem un kultūras pārstāvjiem, īpaši šeit Berlīnē, manuprāt, ir izdevies būtiski informēt un pastāstīt sabiedrībai par to, ko mēs darījām, kas notika Baltijā 23.augustā, par Baltijas ceļu un politiskajiem procesiem, un kā tas ir ietekmējis Berlīnes mūra krišanu,” teica Inga Skujiņa.
Berlīnes mūra krišana tieši un neatgriezeniski nozīmēja „ļaunuma impērijas” sabrukumu, ļaujot visām pakļautajām tautām atgriezties brīvas un demokrātiskas Eiropas saimē, kopīgā paziņojumā savukārt teica Baltijas valstu ārlietu ministri.
30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas un Vācijas atkalapvienošanās starp valsts rietumiem un austrumiem gan joprojām novērojamas ekonomiskās un demogrāfiskās atšķirības. Jaunas plaisas atvērušās arī līdz ar migrācijas krīzi un galēji labējo politisko spēku nostiprināšanos Vācijas austrumos. Arī pati Merkele atzinusi, ka tie, kas uzskatīja, ka atšķirības starp bijušajiem komunistiskajiem austrumiem un kapitālistiskajiem rietumiem varēs izlīdzināt ātrāk, tagad saprot, ka „tas prasīs pusgadsimtu vai ilgāk”.
