Grieķijā ir fiksēti aptuveni 1400 koronavīrusa infekcijas gadījumi. Portāls "Worldometer" uzrāda 90 smagus gadījumus, miris ir 51 inficētais, kas ir 3,6% no inficētajiem. 1312 cilvēki turpina slimot, izveseļojušies ir 52 cilvēki.
Vīrusu atveda tūristi un svētceļnieki
Visi pirmie inficēšanās gadījumi Grieķijā ir saistīti ar ārzemniekiem. “Pacients numur 1” bija kāda 38 gadus veca sieviete, kas atgriezās no brauciena uz Milānu. Viņu uzreiz pēc pozitīva testa rezultāta saņemšanas 26. februārī ievietoja slimnīcā. Īsi pēc tam tika fiksēti vēl vairāki inficēšanās gadījumi grieķu tūristu vidū, viņi visi bija viesojušies Itālijā. Pēc divām nedēļām inficēto skaits pieauga līdz simtam, turklāt liela daļa saslimušo tika fiksēta kādā svētceļnieku grupā, kas bija atgriezusies no brauciena pa Ēģiptes un Izraēlas svētvietām.
Valdības reakcija bija ātra – jau nākamajā dienā pēc pirmā inficētā hospitalizācijas veselības aizsardzības ministrs atcēla visus valstī ieplānotos karnevālus. Marta sākumā tika atceltas skolas ekskursijas un sporta sacīkstes, savukārt 10. martā valdība pieņēma lēmumu par visu izglītības iestāžu slēgšanu.
Nākamie sekoja lēmumi par pārvietošanās ierobežošanu valstī. Kopš 22. marta, lai izietu no mājas, Grieķijā nepieciešams būtisks iemesls – brauciens uz darbu, produktu vai zāļu iegāde, ārsta apmeklējums. Izejot uz ielas, cilvēkam jābūt personas apliecībai un kādam dokumentam, kas attaisno atrašanos ārpus mājas.
Ierobežojumi skar arī bēres – tajās var piedalīties tikai tuvākie radinieki.
Nodarboties brīvā dabā ar sportu netiek aizliegts, bet tikai vienatnē vai pārī ar kādu.
Doties pastaigā ar mājdzīvniekiem drīkst tikai netālu no mājām un ne ilgāk par 15 minūtēm.
Papildus tam visam vairākās Grieķijas pilsētās no 31. marta ieviesta komandantstunda no astoņiem vakarā līdz astoņiem rītā. Kopš 18. marta Grieķijā ir spēkā aizliegums iebraukt valstī cilvēkiem bez Eiropas Savienības valstu pilsonības. Tāpat ir slēgtas arī robežas ar tādām kaimiņvalstīm kā Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Turciju, slēgta prāmju satiksme ar Itāliju un atcelti avioreisi uz Spāniju.
Bargs sods karantīnas pārkāpējiem
Grieķijas valdība kopš 12. marta ir slēgusi visas sabiedriskās vietas. Pirmie pārstāja darboties kinoteātri, sporta zāles, teātri un naktsklubi. Nākamajā dienā tiem pievienojās tirdzniecības centri, kafejnīcas, restorāni, bāri, muzeji un arheoloģijas pieminekļi. Atvērti ir tikai pārtikas veikali, aptiekas un restorāni, kas gatavo ēdienu līdzņemšanai vai piegādā to uz mājām.
Tūrisma bizness Grieķijā ir pārstājis eksistēt – kopš 14. marta ir slēgti visi slēpošanas kūrorti un visas pludmales, bet 19. martā tika slēgtas visas viesnīcas, ļaujot darboties vien tām, kas ir uzņēmušas robežsargus. No 22. marta nestrādā piestātnes un ir slēgti publiskie parki.
Tāpat uzreiz tika paziņots, ka karantīnas noteikumu pārkāpēji dabūs pamatīgi trūkties. Par noteikumu neievērošanu draud lieli naudas sodi un pat cietumsods līdz 18 mēnešiem. Pirmajā karantīnas nedēļā Atēnās tika arestēti vairāk nekā 220 kafejnīcu, restorānu un frizieru darbnīcu īpašnieki, jo viņi bija turpinājuši strādāt, kā ierasts, ziņo interneta izdevums ''The National Herald''. Viņu lietas ir nonākušas tiesā. Portāls ''Chios News'' ziņo, ka kādam kafejnīcas īpašniekam Hiosas salā piespriests astoņu mēnešu cietumsods un soda nauda 2500 eiro apmērā, jo viņš pretēji aizliegumam turpinājis pieņemt un apkalpot klientus.
Bēgļu nometnes pārpildītas, Covid-19 pārbaudes veiktas netiek
Šobrīd bēgļu nometnēs - Hiosas, Samosas, Kosas, Lesbas un Leras - kopā atrodas 37 000 bēgļu, liecina dati, kas fiksēti 22. martā. Atbilstoši spēkā esošajām normām vietu skaits šajās nometnēs ir tikai 6000, ziņu portāls Neos Kosmos. Pēc Business Insider rīcībā esošajiem datiem, kopējais Grieķijā esošo bēgļu skaits var pārsniegt pat 150 000 cilvēku.
Nometnēs izvietotajiem cilvēkiem ir apgrūtināta pieeja dzeramajam ūdenim, tualetēm un dušām. Bēgļi ir spiesti stundām ilgi stāvēt rindā pēc ēdiena. Daudzi no viņiem, ieskaitot vecus cilvēkus, sirgst ar dažādām hroniskām kaitēm. Cilvēki, tai skaitā grūtnieces, spiesti dzīvot teltīs un dzīvojamos konteineros bez apkures. Tiek nodrošināta tikai minimāla medicīniskā aprūpe,
Covid-19 testēšana notiek tikai retos gadījumos, tādēļ neviens nezina, cik plaši infekcija ir izplatījusies šajās nometnēs.
Marta vidū Grieķijas varas iestādes ierobežoja bēgļu nometnēs mītošo cilvēku pārvietošanos. Tā rezultātā 24. martā vairākas tiesībsargu organizācijas, tai skaitā Amnesty International, Human Rights Watch un ActionAid aicināja Grieķijas valdību nekavējoties rīkoties, lai novērstu epidēmijas izplatīšanās draudus bēgļu nometnēs. Tiesībsargi pazņoja, ka apstākļi, kuros dzīvo šie cilvēki, ir bīstami ne tikai viņiem pašiem, bet arī visas sabiedrības veselībai.
Aģentūra LETA ziņo, ka 2. aprīlī nelegālo imigrantu nometnē netālu no Atēnām, kurā dzīvo 3000 bēgļu, ir noteikta 14 dienu karantīna. Šajā nometnē veikti 63 vīrusa testi un fiksēti 20 inficētie, tiesa gan, nevienam no viņiem nav Covid-19 raksturīgo simptomu. Pirmais nometnes pacients ir kāda grūtniece, kurai Covid-19 fiksēts dzemdību namā.
Tāpat tiek ziņots par pirmo inficēšanās gadījumu bēgļu nometnē Ritsonā - tests izrādījies pozitīvs kādam ģimenes pārim no Āfrikas.
