Lukašenko devis rīkojumu izveidot valsts bruņoto spēku operatīvo pavēlniecību dienvidu virzienā. Viņš arī pavēlēja nosūtīt uz Ukrainas robežu jaunas armijas vienības, lai militārpersonas “gūtu pieredzi”, bet tās pagaidām neiesaistīsies kaujās. 

Baltkrievijas līderis uzsvēra, ka Rietumvalstis palielina militāro spiedienu un veicina karadarbības eskalāciju Ukrainā. 

Arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvji apstiprina, ka līdz septiņiem Baltkrievijas bruņoto spēku bataljoniem pastiprina robežas posmu Brestas un Gomeļas apgabalos. Vienlaikus aktivizēta izlūkošana un saglabājas raķešu un gaisa triecienu draudi no Baltkrievijas teritorijas. 

Tomēr gan Ukrainas, gan ārvalstu militārie eksperti ir vienisprātis, ka tiešs iebrukums un iesaistīšanās kaujās kaimiņvalstī ir maz ticama. 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.