Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Ziemeļkorejā pasludina uzvaru pār Covid-19

ANO Drošības padomē apspriež situāciju Zaporižjas AES

Atomenerģijas aģentūra prasa ielaist ekspertus Zaporižjas AES

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome sarīkojusi ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā. To no marta sākuma kontrolē Krievijas karaspēks. Kijiva un Maskava apsūdz viena otru par uzbrukumiem stratēģiskajam objektam.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi videouzrunā brīdināja par "smago krīzi", kas izvēršas Zaporižjas atomelektrostacijā, kamēr Maskava un Kijiva apmainās ar apsūdzībām par jaunām apšaudēm objekta tuvumā. Viņaprāt, ir steidzami jādod atļauja aģentūrai vadīt misiju Zaporižjā.

Visi ANO Drošības padomes locekļi atbalstīja aicinājumus steidzami organizēt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misiju Ukrainā. Vienlaikus Krievijas pārstāvis Vasilijs Ņebezņja pauda, ka aģentūras misija neesot iespējama apstākļos, kad Ukrainas bruņotie spēki turpina apšaudīt rūpnīcu un teritoriju ap Enerhodaras pilsētu.

Tāpat nebija vienprātības par to, kurš ir vainojams uzbrukumos un kam vajadzētu būt atbildīgam par misijas veicināšanu. Krievijas pārstāvis apsūdzēja Kijivu par noziedzīgiem uzbrukumiem infrastruktūrai, kas vedot pasauli uz kodolkatastrofu.

Pret šiem apmelojumiem asi iebilda ASV pārstāve, uzsverot, ka Krievijai pašai nekavējoties jāizved savi spēki no Ukrainas teritorijas. Vašingtona arī atbalsta demilitarizētas zonas izveidi ap staciju un Atomenerģijas aģentūras misijas īstenošanu.

Arī Ukrainas pārstāvis uzrunā uzsvēra, ka drošību iespējams panākt tikai pēc Krievijas armijas vienību izvešanas, kuras īsteno bīstamas provokācijas, un ka ap atomelektrostaciju izvietota militārā tehnika, no kuras apšauda Ukrainas pilsētas.

Maskava un Kijiva ceturtdien apsūdzēja viena otru jaunās apšaudēs pie atomelektrostacijas. Abas puses paziņoja, ka stacijas rūpnīcā notikuši pieci raķešu triecieni netālu no radioaktīvo materiālu uzglabāšanas zonas.

Bet, kā norādījis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, situācija, kad Krievijas teroristi ar ieročiem sagrāba Zaporižjes atomelektrostaciju un diktē noteikumus, ir nepieņemama. Proti, tie sagrābj atomelektrostaciju un tajā pašā laikā sasauc ANO Drošības padomes sēdi. Viņaprāt, tas liecina par to, ka pasaule ir apgriezusies kājām gaisā, ir kļuvusi pavisam citāda, un tā nesaprot, kas notiek.

Eksperti: Avārija apdraudētu Ukrainu, ne visu Eiropu

Izdevuma "Politico" iztaujāti eksperti ir pārliecināti, ka avārija Eiropas lielākajā atomelektrostacijā būtu tikai lokāla katastrofa Ukrainai, bet ne katastrofa Eiropai. Eksperti pauda viedokli, ka situācija stacijā, kur saskaņā ar Ukrainas ziņām atrodas 500 Krievijas karavīru un 50 smagās tehnikas vienības, nedraud ar Eiropas mēroga katastrofu. Krievijas veiktu apšaužu sekas sliktākajā gadījumā skartu tikai Ukrainas iedzīvotājus, kas dzīvo 30 kilometru rādiusā ap šo staciju.

Apšaužu radītie riski ir ierobežoti, jo reaktori ir aizsargāti ar 10 metrus biezām betona sienām, kuras varētu caursist tikai mērķēta bombardēšana no gaisa. Arī uzbrukums izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas vietām būtu ar ierobežotu efektu, jo radioaktīvo materiālu noplūde ietekmētu teritoriju 10 līdz 20 kilometru rādiusā, sacīja Eiropas Kodolbiedrības prezidents Leons Cizeļs.

Ievainojamas ir dzesēšanas sistēmas, un visļaunākajā gadījumā, ja tās pārtrauktu darboties, nopietns kaitējums tiktu nodarīts lokālā līmenī. Eiropas Kodolbiedrības prezidents lēsa, ka tas notiktu 30 kilometru rādiusā.

Atomelektrostacijas darbinieki raidsabiedrībai BBC ir aprakstījuši, ka ikdienā valda pastāvīgs stress. Lādiņi pie stacijas krītot katru dienu. Kā sacījusi stacijas darbiniece Svitlana, kas ar BBC sazinājusies ar īsziņām, psiholoģiskā situācija ir smaga un karavīri visur staigā ar ieročiem, un visi faktiski tiek ''turēti ieroča stobra galā''.

Stacijas iekšienē Krievijas karavīri izslēguši internetu, atstājuši tikai fiksētos tālruņus, un pārtika ir pieejama tikai vienā ēdamistabā. Pārējās telpas pielāgotas militārām vajadzībām. Tagad arvien biežāk darbinieki tiekot nolaupīti pie stacijas drošības vārtiem, ejot prom no savas maiņas. Nav zināms, kāpēc nolaupīšanas notiek, taču iedzīvotāji pieļauj, ka tas tiek darīts ar mērķi iebiedēt.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt